Šodienas redaktors:
Krista Garanča

ASV politiskās dinastijas un to noslēpumi

Raksta foto
Foto: AP/Scanpix, Wikimedia Commons, Shutterstock, TVNET kolāža

Lai gan ASV kā neatkarīgas valsts vēsture sākās ar atbrīvošanos no britu monarhijas, sava veida "aristokrātija" tur tomēr pastāv vēl aizvien - politiskās dinastijas, kuru pārstāvji gadiem ilgi atrodas varas spicē: Rūzvelti, Kenediji, Buši, Čeiniji un Klintoni. Katrai dinastijai ir savi noslēpumi.

Kenediju ģimenes lāsts

Slavenais īru izcelsmes Ficdžeraldu-Kenediju klans aizsākās jau 19.gadsimta beigās, bet vislielākos apgriezienus uzņēma līdz ar Džozefu Kenediju, kurš cita starpā Otrā pasaules kara sākumposmā bija ASV vēstnieks Lielbritānijā. Džozefa Kenedija un Rozas Ficdžeraldas laulībā pasaulē nāca deviņi bērni, kuri tika audzināti ļoti ambiciozā garā. Trīs no viņiem guva spožus politiskos panākumus: Džons, Roberts un Teds Kenedijs bija senatori, Roberts kļuva par ASV ģenerālprokuroru, savukārt Džons Kenedijs tika ievēlēts par ASV prezidentu.

Neskatoties uz milzīgajiem sasniegumiem un ietekmi, Kenedijus kopš 40.gadiem līdz pat mūsdienām vajā drūmi likteņa pavērsieni. 1963.gada 22.novembrī vizītes laikā Teksasas pilsētā Dallasā nepilnus trīs gadus amatā aizvadījušais Džons Kenedijs tika nošauts sievas Žaklīnas un tūkstošiem liecinieku acu priekšā.

Brīdis pirms atentāta pret Džonu Kenediju
Brīdis pirms atentāta pret Džonu Kenediju Foto: Reuters/ScanPix

Piecus gadus vēlāk senators Roberts Kenedijs tika sašauts viesnīcā Losandželosā, kur tikko bija izcīnījis uzvaru Kalifornijas priekšvēlēšanās un bija vadošais demokrātu kandidāts uz ASV prezidenta amatu. Nākamās dienas rītā viņš nomira.

60.gados ieskatīties nāvei acīs nācās arī Tedam Kenedijam. 1964.gadā Masačūsetsā avarēja neliela lidmašīna, kas bija ceļā uz demokrātu partijas pasākumu. Teds Kenedijs izdzīvoja, taču avārijā gāja bojā lidmašīnas pilots un viens no Kenedija padotajiem. Savukārt 1969.gadā Teda Kenedija vadītais auto iegāzās kanālā; viņš pats izglābās, taču bojā gāja viņa pasažiere.

Astoņdesmit gadu garumā tuvākus un tālākus politiskās dinastijas radiniekus skāruši neparasti daudzi traģiski notikumi. 

Čeiniju noslēpums

Republikānis Diks Čeinijs 70.gados ieņēma augstu amatu Džeralda Forda administrācijā. Vēlākajos gados viņš atgriezās Baltajā namā kopā ar Bušu dinastiju - 80.gadu beigās Čeinijs kļuva par 41. ASV prezidenta Džordža Buša vecākā aizsardzības ministru, bet 2000.gados, kad pie varas bija 43. ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais, Čeinijs bija viņa viceprezidents. LMT Viedtelevīzijā skatāma godalgotā filma "Vice", kurā attēlots gan tas, kā Čeinijs guva lielu ietekmi tā laika ASV politikā, neskatoties uz to, ka viceprezidenta amats parasti ir simbolisks, gan arī republikāņu Čeiniju ģimenes politisko un privāto uzskatu sadursmi attiecībā uz Dika Čeinija homoseksuālo meitu Mēriju.

2018.gada filmas Vice reklāmas rullītis:

2001.gada 11.septembrī ASV satrieca terorakti ar milzīgiem cilvēku upuriem. Tas notika vien dažus mēnešus pēc Džordža Buša jaunākā stāšanās ASV prezidenta amatā, un viņa administrācija uz to reaģēja, piesakot karu terorismam. Čeinijs, kurš bija piekritis kandidēt uz viceprezidenta amatu ar noteikumu, ka viņam būs reāla iespēja ietekmēt politiskos procesus, asi kritizēts par viņa lomu lēmumā iebrukt Irākā (kas balstījās uz kļūdaino pieņēmumu, ka Irākas rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči) un atbalstu spīdzināšanas metožu izmantošanai, pratinot terorismā aizdomās turamos.

Džordžs Bušs, Diks Čeinijs un citas administrācijas amatpersonas 2001.gada 11.septembrī
Džordžs Bušs, Diks Čeinijs un citas administrācijas amatpersonas 2001.gada 11.septembrī Foto: Reuters/ScanPix

Šajā laikā Čeiniju ģimenē risinājās privāta rakstura konflikts, kas atbalsojās arī politiskā līmenī. Dikam un Linnai Čeinijiem ir divas meitas. Liza Čeinija gāja tēva pēdās, veidojot karjeru republikāņu partijā un ASV Kongresā. Savukārt viņas jaunākajai māsai Mērijai Čeinijai ir sarežģītākas attiecības ar republikāņu partiju, tai skaitā pašas māsu, saistībā tās nostāju pret viendzimuma ģimenēm.

Mērija Čeinija kopš 1992.gada ir kopā ar Heteri Po. Čeinija šajā savienībā laidusi pasaulē divus bērnus. Čeinija un Po apprecējās 2012.gadā, tikko kā Vašingtonā tika atzītas viendzimuma laulības.

Māsu starpā šis jautājums radīja saspīlējumu, kad Liza Čeinija 2013.gadā no republikāņu partijas kandidēja uz ASV Senātu un intervijā medijam "Fox" paziņoja, ka neatbalstot viendzimuma laulības - tolaik tika spriests par to, vai tās vajadzētu atzīt visos ASV štatos. Mērija pēc tam sociālajos tīklos publicēja dusmīgu ierakstu: "Vai nu tu uzskati, ka pret visām ģimenēm jāizturas vienlīdzīgi, vai arī tu tā neuzskati. Lizas pozīcija ir tāda, ka pret manu ģimeni vajadzētu izturēties kā pret otrās šķiras cilvēkiem." Tiesa, pavisam nesen Mērija intervijā atzina, ka māsas esot salabušas pēc tam, kad Liza atzinusi, ka esot kļūdījusies.

Savukārt Diks Čeinijs jau 2000.gadu sākumā atbalstīja viendzimuma laulības un distancējās no Buša mēģinājumiem panākt konstitucionālos grozījumus, kas tās aizliegtu.

Klintonu skandāls

"Man nebija seksuālu attiecību ar to sievieti" - šo slaveno frāzi 1998.gadā sacīja 42. ASV prezidents Bils Klintons, atbildot uz apsūdzībām, ka viņam bijusi dēka ar Baltā nama darbinieci Moniku Levinsku. Protams, Klintons toreiz sameloja, un viņa ārlaulības sakars kļuva par visvairāk apspriesto seksa skandālu ASV politikā.

Bils Klintons 1999.gadā preses konferencē atbild uz jautājumu par Moniku Levinsku
Bils Klintons 1999.gadā preses konferencē atbild uz jautājumu par Moniku Levinsku Foto: STEPHEN JAFFE/AFP

Levinska Baltajā namā nonāca 1995.gadā kā praktikante, un tiek uzskatīts, ka ap to laiku aizsākās viņas attiecības ar precēto prezidentu. Kad nāca gaismā tas, ka Klintons melojis, liedzoties par sānsoli, ASV Pārstāvju palāta sāka Klintona impīčmenta procedūru, taču Senāts viņu attaisnoja izvirzītajās apsūdzībās. Vēlāk viņam bija jāstājas tiesas priekšā par nepatiesas liecības sniegšanu.

Neskatoties uz skandālu, viņa sieva Hilarija Klintone palika laulībā. Kad viņas laiks ASV pirmās lēdijas lomā bija beidzies, Hilarija Klintone turpināja politisko karjeru - vispirms kā senatore, tad kā ASV valsts sekretāre un visbeidzot kā demokrātu partijas kandidāte uz ASV prezidenta amatu 2016.gadā, taču viņai nācās piekāpties republikāņu izvirzītajam Donaldam Trampam.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Nepalaid garām!

Uz augšu