Smalks, emocionāls, darbos tumšs autors ar viņam piemītošu ekspresīvu jūtīgumu panāca skatītāju līdzpārdzīvojumu. Grafikā Andris Zirnītis asociatīvi tēlainajiem darbiem piešķīra eksistenciālus, simboliskus nosaukumus “Maskas” (1985), “Paslēpes” (1987), “Laimes meklētāji” (1988-1989), “Izdegušais ugunskurs” (1992). Pavadot Andri Zirnīti, jāatvadās arī no 20.gs. 80.-90.gadu sapņiem un ilūzijām, ko tolaik radošā inteliģence bija nesusi sevī kā humānisma un cilvēcības abstrakto jēdzienu. Distancēšanās un noslēgtība bija raksturīga šai paaudzei.

Mākslinieka karjeru Andris Zirnītis uzsāka Rīgas pilsētas Labiekārtošanas kombināta dekoratīvās mākslas darbnīcās (1974-1977), kurās strādājuši gleznotāji Bruno Aide (1913-1994) un Arvīds Didrihsons (1914-1978), un uzņēmums nodarbojās ar pilsētvides, svētku noformējuma dizainu, arī PSKP ideoloģisko aģitāciju, kā mobilo objektu, lielizmēra plakātu, transparentu izstrādi PSRS svētku demonstrācijām. Atzīmējamās dienas bija 1., 9.maijs, 7.novembris, kā arī Jaunā gada, 8.marta svinības u.c. Vēlāk mākslinieks bija arī noformētājs Rīgas bij. kinoteātros “Aina”, “Komjaunietis”.

Andris Zirnītis 1976. gadā iestājās LPSR Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare) un studēja pie LMA Grafikas nodaļas pasniedzējiem: viena no latviešu grafikas pamatlicējiem Pētera Upīša (1899-1989), Zigurda Zuzes (1929-2003), Daiņa Rožkalna (1928-2018), Gunāra Kroļļa, Jāņa Reinberga, Aleksandra Stankeviča (1932-2015), Maigoņa Oša (1929-1988), Alberta Goltjakova (1924-2016). A.Zirnītis absolvēja LMA 1982. gadā un diplomdarbā izstrādāja grafikas ciklu mecotintas tehnikā “Cilvēks uz zemes”, vadītājs Gunārs Krollis. Līdzās A.Zirnītim LMA pie G.Kroļļa absolvēja Baiba Damberga ar ofortu ciklu “Turpinājums”, pie Zigurda Zuzes un Alberta Goltjakova absolvēja Ilgnese Avotiņa ar darbu ciklu “Atspulgi” (veltīts Austrai Skujiņai) litogrāfijas tehnikā. Mākslinieka kursabiedri bija arī Alla Suhotcka, Natālija Burhovecka, Andris Nikolajevs, Normunds Mikalks (1958-1979) un šobrīd dizaingrafiķis Viesturs Ozoliņš.

Pēc LMA Andris Zirnītis strādājis par māksliniecisko redaktoru izdevniecībā “Avots” (1982-1990), ilustrējis Miervalda Birzes “Lai atgrieztos” (1984), Jāņa Veseļa “Trīs laimes” (1991). Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas izstrādājis preču iepakojuma grafisko noformējuma dizainu un publicitātes materiālus konditorijas uzņēmumā “Staburadze” (1993-2000), SIA “Datorgrafika” (2001-2002), reklāmas uzņēmumā “Umbra” (2003-2008), SIA “Demodizains”, “Supergrafika”, kur veidoja publicitātes bukletus, saldumu iepakojuma metus uzņēmumiem “Valdo”, “Salas” un “Polis un Valerts” konditorejām, svētku apsveikuma kartītes.

Pēc LMA absolvēšanas mākslinieks darbus mecotintas un litogrāfijas tehnikās realizējis bij. LPSR Mākslas fonda Eksperimentālā estampa darbnīcā, kurā vadītājs bija grafiķis Vladislavs

Grišins un atradās “Mākslinieku nama” 3., 5. stāvā (tag. LMS muzejs, 11.novembra krastmala 35, Rīga).

No 1980. gada Andris Zirnītis piedalījās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Bulgārijā, Francijā, Zviedrijā, Krievijā u.c. Piedalījās plenēros Seņežā (Krievija), Smiltenē, Lizdolē (1987, kurators, mākslinieks Aldis Štelcs (1952–1992)), kurā strādāja Ilgnese Avotiņa, Valija Brence (1941-2009), Nadežda Popova, Nele Zirnīte, Andris Zirnītis, Elza Stalidzāne (1933-2022), Valentīns Ozoliņš, Vladislavs Grišins un Garijs Manto (1935-2018) un veidoja darbus dažādās grafikas tehnikās (litogrāfijas, oforta, mecotintas, akvareļa, ogles). Mākslinieka darbi bijuši eksponēti nozīmīgās grafikas izstādēs: Rīgas Miniatūrgrafikas triennālē (1987, diploms), 13. Republikas stājgrafikas izstādē (1989, bij. Izstāžu zāle “Latvija”, 2.prēmija) kopā ar 65 māksliniekiem, ekspozīcijas autori - grafiķi Inārs Helmūts, Juris Petraškevičs, Māris Subačs), 8., 9. Tallinas grafikas triennālē (Igaunija, 1989, diploms; 1992). Andra Zirnīša darbi bija iekļauti Latvijas valsts publicitātes izstādēs “Latviešu grafika” (Vācija, 1994) kopā ar Aleksandru Dembo (1931-1999) Guntaru Sietiņu, Baņutu Ancāni, Andreju Kalnaču u.c., izstādē “Latviešu māksla” (Telaviva, Izraēla, 1998, kuratore Elita Ansone), kā arī “Grafikas biennāle” (Kaļiņingrada, Krievija, 2000, kuratore Baiba Circene).

Andris Zirnītis rīkojis personālizstādes Ministru kabineta ēkā (1986, ar dzīvesbiedri, grafiķi Neli Zirnīti), Sidgundas bibliotēkā (1986, ar grafiķi Neli Zirnīti), bij. “Putniņas galerijā” (“Grafiskā domāšana”, 2007), kurā izstādījis cilniskus darbus autortehnikā u.c.

Andris Zirnītis bija LMS Jauno mākslinieku apvienībā no 1984. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bija kopš 1989. gada un tika uzņemts ar grafiķu Pētera Džigura, Vladislava Grišina, Gunāra Kroļļa, izdevniecības “Avots” direktora K.Skruža rekomendācijām, LMS Grafikas sekcijas vadītāja, grafiķa Ināra Helmūta ieteikumu un LMS valdes pirmā sekretāra, gleznotāja Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) parakstītu lēmumu. Līdzās A.Zirnītim LMS Grafikas sekcijā tika uzņemti mākslinieki Ēriks Balodis, Jānis Tamužs, Ina Voroncova. Andris Zirnītis piedalījās LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (1989, bij. Izstāžu zāle “Latvija”; 2021 “Mākslas dienas. LMS 80”, LMS galerija) un “Rudens” (kopš 1982, 1984, 1987, 1988). Mākslinieks bija arī Latvijas Dizaineru savienības biedrs kopš 1995. gada.

1990. gadā XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku orgkomiteja bija sagatavojusi apbalvojumus un piemiņas diplomus svētku dalībniekiem. Diplomu ārējo apvāku veidoja mākslinieks Juris Petraškevičs, un dāvināto grafikas darbu autori bija Baņuta Ancāne, Arta Ozola, Nele Zirnīte, Ieva Deksne, Andris Zirnītis, Andrejs Kalnačs, Gunārs Krollis, Inārs Helmūts un Juris Petraškevičs.

Andris Zirnītis bija biedrībā “Grafikas kamera”, piedalījās tās izstādē “Silts. Siltāks. Karsts” galerijā “AG7” (2005).

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību grafiķa Andra Zirnīša tuviniekiem un kolēģiem.