Burvīgs vasaras brīvlaika stāsts – “Raibi labā nometne”

Ir pieaugušo rakstnieki, kam brīnišķīgi padodas arī bērnu grāmatas, – un Dzintars Tilaks ir viens no viņiem. Tilaks tik labi saprot puiku un meiteņu blēņas un nopietnību, ka katra viņa grāmata kļūst par notikumu lasošo bērnu un pusaudžu auditorijā. Viņa radītie jaunie cilvēki dzīvo tepat Latvijā un sastopas ar visiem zināmām un saprotamām ikdienas dzīves parādībām, tomēr Dzintars Tilaks prot šos ikdienišķos notikumus izstāstīt tik interesanti, ka viņa lasītāju skaits augtin aug.

Jaunā grāmata “Raibi labā nometne” stāsta par divām ļoti piesātinātām nedēļām, kuras padsmitnieki no visas Latvijas pavada vasaras nometnē Viļakā. Kā saka rakstnieks, katra vasaras nometne var būt īpaša un atmiņās paliekoša. Iespējams, arī bērnu vecāki paši atceras kādu lielisku nometni savā bērnībā un tieši tāpēc sūta bērnus atpūsties tālu no mājām.

“Vecāku izraudzītā nometne nesola neko aizraujošu, tā sākumā šķiet Mikam no Rīgas. Viņš ir nolēmis nepiedalīties. Nekur. Taču drīz Miks iepazīstas ar jelgavnieku Reini un… tad tik sākas! Nē, ne jau blēņas, zēni ir noskaņoti visai lietišķi. Tomēr jau no pirmās dienas viņus burtiski pievelk visdažādākie pārbaudījumi, izaicinājumi un ļoti pretrunīgas attiecības ar meitenēm. Tas nebūtu nekas salīdzinājumā ar kaut ko pavisam traku (es nedrīkstu to atklāt!) ko viņiem nākas piedzīvot. Arī pēc satikšanās ar to (ko tāpat nedrīkstu atklāt!), viss priekšstats par garlaicīgu nometni Viļakas pusē sagriežas ar kājām gaisā,” – tā par jauno grāmatu saka Dzintars Tilaks.

Jāpiebilst, ka “Raibi labā nometne” tiešām ir jauku un ļoti iespējamu piedzīvojumu pilna, sirsnīga un ar smaidu lasāma grāmata, kuru slepenībā (visdrīzāk) izlasīs arī vecāki. Bērni pēc Tilaka grāmatu lasīšanas bieži saka: “Es arī gribu tādus piedzīvojumus!” – un grāmatas lasīšana ir lieliska iespēja padarīt savu vasaru interesantāku. Kas zina, varbūt grāmata noder kā iedvesmas avots arī pašiem piedzīvot ko neparastu?

Šī ir Dzintara Tilaka deviņpadsmitā grāmata un viena no astoņām, kas adresēta čaklajiem skolas vecuma lasītājiem.

“Pēdējais klients” – izcils latviešu detektīvs

Iznācis izcils romāns – Gunta Tālera “Pēdējais klients”, darbs, ar kuru autors kļuva par Zvaigznes detektīvromānu konkursa laureātu. Brīnišķīga grāmata, kurā līdzsvaroti savijas vairākas detektīvlīnijas, novedot pie loģiska, bet negaidīta atrisinājuma. Mūsdienīgi, profesionāli un smalki uzrakstīts romāns, kurš neapšaubāmi var sacensties ar labākajiem un populārākajiem pasaules kriminālliteratūras darbiem!

Ar grāmatu “Pēdējais klients” latviešu literatūrā uz palikšanu ienāk jauns rakstnieks un privātdetektīvu uzņēmums NEIB – Nelsona Eglīša izmeklēšanas birojs vai (neoficiāli) Netradicionālās izmeklēšanas birojs. Tas specializējas pazudušu personu meklēšanā, taču izrādās, ka privātdetektīvi spēj ne tikai atrast pazudušus cilvēkus, bet arī veikli atrisināt citas kriminālās mīklas, kuras uzrodas līdztekus pazudušo meklēšanai. Lielas un mazas blēdības, dokumentu viltošana un ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana ir tīrais sīkums, izskatās, ka nāksies izmeklēt arī slepkavību… nē, vairākas! Bet sākums ir rāms: pie NEIB vēršas kāda biznesa lēdija, Marta Reigate. Pirms vairākām nedēļām pazudis viņas vīrs Kārlis, un viņa ir pārliecināta, ka policija pārāk necenšas pazudušo meklēt. Uzsākot meklējumus, detektīvi ātri saprot, ka šajā lietā pēdas ved uz vairākām pusēm… un dažas no tām noved pie arvien jauniem jautājumiem. No narkotiku pārdozēšanas miris neveiksmīgs autozaglis, nezināms vērotājs naktīs klīst ap vientuļas atraitnes namu, mācītājs darbojas arī nekustamo īpašumu biznesā, bet kopā ar mūsu detektīviem un policiju Reigates lietā iesaistās arī privāts apsargs… Vai tas palīdzēs?

Kas ir noslēpumainais slepkava, kurš gan apveltīts ar mežonīgu, pat mistisku fizisku spēku, gan apguvis tādas īpašas metodes, kas viņa upuriem neatstāj cerības uz izdzīvošanu?

Guntis Tālers (īstajā vārdā Guntis Zariņš, 1968) ir tukumnieks, kas daudz ceļojis, studējis tieslietas, vides zinātni, grāmatvedību, astroloģiju. Arī darba pieredze ne mazāk daudzveidīga, tostarp vairāki gadi aizvadīti, strādājot par korespondentu dzimtās pilsētas laikrakstā “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, kur noslīpētas rakstīšanas prasmes. Kaut sapni redzēt savus romānus bibliotēku plauktos lolojis jau kopš jaunības, tomēr līdz pat 2019. gadam profesionālā līmenī literārajam darbam nav pievērsies. Bet tad nāca pagrieziena punkts – iestāšanās Literārās akadēmijas prozas meistardarbnīcā un uzvara apgāda “Zvaigzne ABC” detektīvromānu konkursā.

Jēkaba ceļa stāsts ar vēsturiskām atkāpēm

Jēkaba ceļš – Camino de Santiago – ir viens no iecienītākajiem svētceļojuma maršrutiem Eiropā, un nu jau arī daudzi latvieši ir to nogājuši. Žurnāliste un rakstniece Dace Zvirbule stāstu par savu gājienu vienatnē papildina ar vēstījumu par savu dzimtu un tās locekļu likteņiem. Vienlaikus ar gājiena mazajām ķibelēm un veiksmēm vienkārši, skaidri un sirsnīgi caur savas ģimenes traģēdijām un laimes mirkļiem viņa īsi un koncentrēti izstāsta Latvijas likteni pēdējā gadsimta laikā. Stāsts ir lakonisks, taču detaļām bagāts. Vēstīts vienskaitļa pirmajā personā, tas ļauj kopā ar autori gan ceļot, gan gremdēties pārdomās – un varbūt kādu iedvesmos arī pašam doties ceļā. Varbūt svētceļojumā – bet varbūt ceļojumā pie sevis paša. Kurš zina, vai te vispār ir kāda starpība?

Grāmatas autore Dace Zvirbule: “Kad mammas vairs nebija, man ļoti gribējās ar viņu parunāt. Un bija žēl, ka neesmu ierakstījusi viņas balsi, uzfilmējusi kādu video. Palikušas bija tikai fotogrāfijas. Un kāds blociņš, kurā mamma bija ierakstījusi telefona numurus, adreses, citātus no grāmatām, ēdienu receptes, piezīmes par to, kad iestādīti kartupeļi, cik vagas ar katru šķirni… Un caur šo blociņu es varēju ar mammu parunāt. Šī grāmata arī ir kā blociņš. Es tajā pierakstu, kā dienās eju pa Svētā Jēkaba ceļu Spānijā un kā naktīs aizvien no jauna izdzīvoju ne tikai savas, bet arī savu vecāku un vecvecāku atmiņas. Atceros notikušo, lai saprastu, no kurienes mēs nākam un kāpēc esam tādi, kādi esam. Lai atrastu mērķi, uz kuru iet. Lai bērni un mazbērni vienmēr varētu ar mani parunāt, lai viņiem būtu manas atmiņas. Un vienmēr brīva griba – izvēlēties, kurp iet. Tie, kas jau ir izlasījuši šīs manas atmiņas, man stāsta katrs savējās. Atmiņas mums palīdz būt modriem. Būt mums pašiem.”

“Reģistratūra” – ironisks rēbuss un līksma izklaide

Pazīstamais tulkotājs, domātājs un rakstnieks Ilmārs Zvirgzds uzrakstījis romānu, kā pats saka, “jautrai lasīšanai, jo “tukšas un muļķīgas pārdomas [..] ir lielākā cilvēces nelaime tūdaļ aiz reliģijas, politikas un bezgaumības”. Ilmārs Zvirgzds (1971) līdz šim bijis vairāk pazīstams kā tulkotājs poliglots, seno valodu pētnieks, piemēram, 2019. gadā nāca klajā viņa no akadiešu valodas atdzejotais “Eposs par Gilgamešu”, tāpēc daudziem viņa pirmais lielizmēra prozas darbs – detektīvromāns “Reģistratūra” – ir pārsteigums.

Romāns, ko pats Ilmārs Zvirgzds sociālajos tīklos nodēvējis par pēcpusdienas detektīvu, ir spilgts apliecinājums ne tikai autora asajam, rosīgajam un zinošajam prātam, bet arī humora izjūtai: lasot “Reģistratūru”, nākas modri sekot līdzi likumsakarīgu notikumu virknei un reizē piedzīvot ne vienu vien mulsuma brīdi, domājot – tā ir nopietnība vai joks? Katrā ziņā romāna galvenais tēls, zobārstniecības reģistrators Leo Pancers, ir īsts, viņa dzīves sievietes ir īstas, un arī nogalinātā persona ir īsta. Pārējais lasītājam jānoskaidro pašam.

Rakstniece Baiba Zīle par Ilmāra Zvirgzda romānu “Reģistratūra”: “Gan paša reģistratora personība, gan zobārstniecības klīnikā piedzīvotā viena diena viņa mūžā mūs aizved neiedomājamos piedzīvojumu virpuļos.

Pirmkārt, mēs nonākam Leo Pancera pasaulē – un tajā brīžiem grūti atšķirt atmiņas par fantastiskiem ceļojumiem uz eksotiskām pasaules valstīm no viņa sapņiem, mīlas dēkām [..] un notikumiem tagadnē, ja saprotam, ka tie norisinās tikai vienā dienā. [..]

Otrkārt, tā ir pati detektīvintriga, kura kā saritinājusies čūska sākuma snaudoši guļ un ļauj izpausties Leo personībai, kamēr uzņem tempu, tad ieskrienas, savirpuļojas un – jā, ir atrisinājums, izskaidrojums, un līdz ar to esam piedzīvojuši vienu dienu Leo Pancera krāsainajā dzīvē, kura norisinās zobārstniecības reģistratūrā un kurā var notikt jebkas. Intelektuāli fantasmagorisks detektīvs kā garda vasaras odziņa karstas dienas izskaņā. Iesaku!”

“Klusējošās strūklakas” – jauns Rūtas Šepetis romāns

Liktenīga mīlestība un jaunības maksimālisms pret Franko režīma tumšākajām izpausmēm – jā, tieši tā īsumā varētu anotēt lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis jauno romānu “Klusējošās strūklakas”. Tomēr rakstnieces cienītāji zinās, ka šis ir ļoti nepilnīgs raksturojums, jo Rūta Šepetis savos darbos ļoti nopietni pievēršas gan varoņu portretējumam un laikmeta detaļām, gan arī izjusti un patiesīgi iedziļinās cilvēku dzīvēs un lēmumos ierobežotas rīcībspējas apstākļos: karā, izsūtījumā, vai, kā šajā romānā, dzīvojot diktatūrā. Cik nemanāmi un pakāpeniski cilvēki iesaistās sadarbībā ar nīstamu režīmu, cik vienkārši ir ticēt tam, kas izlasāms plašsaziņas līdzekļos, cik īss var būt mirklis, kas sadala dzīvi divās daļās: pirms un pēc, un kā vēl pēc ilgiem gadiem iespējams, ka gaismā nāk rūpīgi glabāti noslēpumi…

Jaunais spāņu izcelsmes amerikāņu puisis Daniels Metsons kopā ar vecākiem ierodas Madridē. Kamēr tēvs kārto biznesa darījumus, Daniels mēģina mātes dzimteni iepazīt caur fotoaparāta lēcu, un jau pirmajā dienā sastopas ar Franko gvardistiem. Vēlāk Daniels iepazīst viesnīcas istabeni Anu, jaunu meiteni, kuras ģimenes slepenībā glabātais stāsts varētu sniegt stindzinošas atklāsmes par Spānijas Pilsoņu kara notikumiem un to iespaidu uz vienkāršo cilvēku dzīvi.

Meistarīgā stāstniece Rūta Šepetis šajā episkajā romānā izgaismo vienu no vēstures drūmākajām lappusēm un vēsta par identitātes meklējumiem, neaizmirstamu mīlestību, kara atbalsīm un neredzamo ļaunumu, ko nodara klusēšana.

“Diktatora ģenerāļa Franko pārvaldītā Spānija Rūtas Šepetis jaunajā, brīnišķīgajā vēsturiskajā romānā, kas tiek izdots īpaši piemērotā brīdī, ir tikpat distopiska vide kā Mārgaretas Atvudas Gileāda. Līdzīgi daudzām Šekspīra romantiskajām ģimenes lugām romāns “Klusējošās strūklakas” iestājas arī par taisnību un aicina nākamos valdītājus neatkārtot pagātnē pieļautās kļūdas,” raksta “The New York Times Book Review”.

Rūta Šepetis, starptautiski atzīta lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstniece, latviešu lasītājiem jau ir pazīstama no romāniem “Starp pelēkiem toņiem”, “Papīra sapņi” un “Jūras sāļums”. Viņas vēsturiskie romāni izdoti vairāk nekā 60 valstīts un tulkoti četrdesmit valodās, tos lasa gan jaunieši, gan pieaugušie visā pasaulē.

Visi daiļdarbi pieejami arī e-grāmatu formātā.