:format(webp)/nginx/o/2022/05/25/14574346t1hb3c0.jpg)
Jā, viņš ir bijis pat Abesīnijas (Etiopijas) medicīnas ģenerālinspektors, troņmantnieka, vēlākā imperatora galma ārsts. Bet viņš bija arī “pirmais latviešu ķirurgs, kas sasniedza tik augstu un respektējamu akadēmisko stāvokli, kas nākamām ķirurgu paaudzēm vairs nav bijis pa spēkam”, rakstīts "Ārsts.lv". Izklausās diži – Jānis Dzirne bija Maskavas universitātes profesors, Vītauta Dižā universitātes profesors un vēlāk arī Latvijas Universitātes medicīnas profesors. Un pirmais medicīnas profesors latviešiem vispār. Tātad pirmais mums bija ķirurgs.
Un mums ļoti svarīgi, ka pēc ilgiem gadiem svešumā no Etiopijas viņš beidzot devās uz tēvzemi – kaut arī tāpēc, ka savos nu jau 63 gados profesora veselībai kaitēja Āfrikas augstkalnu klimats. Bija 1925. gads, nākamo pusotru gadu viņš tika Liepājai kā ķirurģijas nodaļas vadītājs, tad Sarkanā Krusta slimnīcai Rīgā, bet pa tam viņš uzrakstīja arī mācību grāmatu dakteriem.
Un tas ir ievērojamākais viņa devums mūspusei: pirmā ķirurģijas mācību grāmata latviešu valodā. 1928. gadā, 403 lappuses, 324 pavadošas vajadzīgās ilustrācijas. Ļoti augstā līmenī, kontekstā ar Eiropas ķirurģijas literatūru, ko profesors labi pārzināja.