Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

No posta un skolotāju mazdārziņiem līdz 2000 rožu šķirnēm. Kā atjaunoja Rundāles pils dārzus?

Grāfiene Šuvalova ar dienestniekiem Rundāles pils parkā. Ar lejkannu – pēdējais Rundāles pils dārznieks pirms agrārās reformas Augusts Bērziņš. 20. gadsimta sākuma foto.
Grāfiene Šuvalova ar dienestniekiem Rundāles pils parkā. Ar lejkannu – pēdējais Rundāles pils dārznieks pirms agrārās reformas Augusts Bērziņš. 20. gadsimta sākuma foto. Foto: Publicitātes foto

Šovasar īpašs prieks tiek arī karalisku un izsmalcinātu dārzu piekritējiem, kuri nespēj slēpt sajūsmu par, piemēram, retām rožu šķirnēm un citiem košumaugiem tepat, mūsu platuma grādos. Rundāles pils muzejs klajā laidis bagātīgu ceļvedi, kurā apkopots nopietns un apjomīgs darbs par Rundāles pils franču dārzu un tā tapšanas vēsturi. Tā autore ir Mākslas pētniecības nodaļas speciāliste Lauma Lancmane. Ceļvedis lasītāju “izved” neklātienes ekskursijā pa pils vēsturiskā dārza grūto atjaunošanas ceļu, iezīmējot nu jau klasiskā arhitekta Rastrelli idejas šodienā. Tikai 20. gs. 70. gados sākās tāda īsta Rundāles pils un dārza atjaunošanas darbība. Tolaik darbinieku skatam pavērās posts – aizaugušas teritorijas, bojāti augi, sporta laukumi un pat skolotāju mazdārziņi. Par Rundāles pils dārzu atjaunošanu un plaukumu īpašā sarunā TVNET stāsta ceļveža autore Lauma Lancmane.

Cik daudz ir zināms par Rundāles pils dārzu atjaunošanas posmu 20. gs. 70. gados, proti, kādi bija atjaunošanas lielākie izaicinājumi, vai Rundāles pils saskārās ar kādu pretestību, finansējuma trūkumu?

Viss minētais periods ir precīzi dokumentēts, ir zināmi gan projektētāji, gan dārznieki.

Līdz ar patstāvīga muzeja nodibināšanu 1972. gadā aizsākās arī dārza atjaunošanas projektēšana.

Rundāles pils parks ap 1820. gadu. Frīdriha Krauzes litogrāfija pēc Frīdriha Baha zīmējuma. Senākais pils attēlojums.
Rundāles pils parks ap 1820. gadu. Frīdriha Krauzes litogrāfija pēc Frīdriha Baha zīmējuma. Senākais pils attēlojums. Foto: Publicitātes foto

Galvenais uzdevums bija dārzā augošo koku izpēte, lai noteiktu to stāvokli un noskaidrotu, vai koku izvietojums atbilst Rundāles pils un dārza arhitekta Frančesko Rastrelli plānam.

Lai būtu iespējams atjaunot baroka stila dārzu, esošie koki bija jāizcērt, un tas arī bija vislielākais izaicinājums – šī iecere izraisīja asu sabiedrības reakciju. “Vētra” norimās tikai tad, kad tika konstatēts, ka vairākums koku ir slimi.

Finansējums tolaik bija atbilstošs, jo toreizējā PSRS Kultūras ministrija bija uzdevusi atjaunot izcilā Krievijas galma arhitekta Rastrelli radīto pils ansambli.

Koku ciršana pie pils
Koku ciršana pie pils Foto: Publicitātes foto

Kas ir būtiskākās atšķirības starp Rundāles pils dārza oriģinālo ideju un to, kāds tas izskatās mūsdienās?

Galvenais vēsturiskā dārza pamatprincips ir ievērots. Tika pilnībā atjaunots sākotnējais Rastrelli laika dārza plānojums, kas nebija izmainīts arī 19. gadsimtā.

Iespējams, mūsdienās dārzu rūpīgāk kopj, un tajā ir bagātīgāki stādījumi.

Piemēram, hercoga laikā dārza celiņi bija veidoti, izmantojot vecās Grothusu pils būvgružus, kuriem pa virsu bija uzbērtas dzeltenās smiltis.

Pēc kādiem principiem tiek veidota mūsdienu dārza apzaļumošana, kā tiek izvēlēti konkrētie augi?

Pārsvarā augi ir izvēlēti atbilstoši 18. gadsimta gaumei, par kuru gūstam priekšstatu no vēsturiskiem aprakstiem.

Pirmās liepas stādīšana centrālajā alejā. 1984. Šo liepiņu simboliski iestādīja pirmie muzeja darbinieki – Imants Lancmanis un Leopolds Mārcis Kļaviņš.
Pirmās liepas stādīšana centrālajā alejā. 1984. Šo liepiņu simboliski iestādīja pirmie muzeja darbinieki – Imants Lancmanis un Leopolds Mārcis Kļaviņš. Foto: Publicitātes foto

Piemēram, ornamentālā partera dobē ik vasaru zied 18. gadsimta modes puķes samtenes.

Bukšu stādi parteram tika pasūtīti 1974. gadā, bet centrālās alejas liepiņu atvases sāka gatavot jau 1975. gadā – no tām izaudzētas tagadējās cirpto liepiņu alejas.

Ar kuru no dārza eksemplāriem Rundāles pils lepojas visvairāk?

Veidojot dārzu, uzmanības centrā paturējām kopainu – lai ikvienā puķu dobē vai bosketā visos gada laikos būtu kas skaists, par ko priecāties. Otrs princips bija parādīt labi pazīstamu koku – liepu, bērzu, ozolu, kļavu – atšķirīgos veidus.

Latvijas armijas karavīri palīdz rožu laukumu ierīkošanā, 2006.
Latvijas armijas karavīri palīdz rožu laukumu ierīkošanā, 2006. Foto: Publicitātes foto

Kādas rožu šķirnes apmeklētāji var apskatīt Rundāles pils dārzā?

Rožu dārzs ir ļoti daudzveidīgs, tajā aug vairāk nekā 2000 rožu šķirņu.

Tāpēc katrs tajā atradīs kādu rozi, kas viņu ieinteresēs ar krāsu vai formu. Varbūt uzmanību piesaistīs kāda vēsturiskā vai sugu roze, varbūt kāda konkrēta mūsdienu selekcionāra radīta šķirne.

Sešos dārza tālākajos laukumos aug vēsturiskās rozes, arī tādas, kas bija pazīstamas Kurzemes hercogistes laikā.

Gandrīz visām vēsturiskajām rozēm ziedi ir vai nu balti, vai vīnsarkani, vai rozā, un tās zied vienu reizi gadā. Īpašs selekcijas sasniegums bija dzeltenas rozes izveidošana.

Rundāles pils dārza ornamentālais parters, 2022
Rundāles pils dārza ornamentālais parters, 2022 Foto: Publicitātes foto

Rundāles pils dārzā iekoptas 52 nelielas, apaļas rožu dobes, tā saucamie pasaules selekcionāru apļi.

Šajās dobēs aplūkojams 17 pasaules valstu selekcionāru veikums, dodot apmeklētājiem iespēju labāk novērtēt katras valsts selekcionāru darbu un kopējās tendences.

Kas zināms par dārza likteni Pirmā un Otrā pasaules kara laikā?

Pirmā pasaules kara laikā parks palika nekopts, jo pēdējais pils dārznieks jau 1914. gadā aizbrauca līdzi toreizējam pils saimniekam grāfam Šuvalovam uz Pēterburgu.

Vietā, kur tagad atrodas Memoriālais boskets, bija karā kritušo karavīru kapu lauks. No Otrā pasaules kara meža parkā ir saglabājušās bumbu bedres.

Kas bija interesantākais un kas – grūtākais, veidojot šo izdevumu?

Dārza atjaunošanas vēsture ir bijusi gara un sarežģīta, tāpēc grūtākais bija to visu pārskatāmā veidā iekļaut mazā ceļvedī, kura uzdevums – dot īsu, koncentrētu informāciju, kas noderīga dārza apskatei.

Kas ir tie cilvēki, kuri ikdienā rūpējas par dārzu uzturēšanu Rundāles pilī, vai tie ir vietējie dārznieki, kvalificēti darbinieki, cits variants?

Muzejam ir Parka nodaļa ar kokaugu, puķu stādījumu, rožu, telpaugu un augu aizsardzības speciālistiem.

Nesen muzeja kolektīvam pievienojās arī vēsturisko dārzu attīstības darba vadītāja.

Savukārt Mehānikas nodaļas darbinieki veic pļaušanu, cirpšanu un celiņu veidošanu. Lai nodrošinātu dārzam vajadzīgo kopšanu, darbā tiek pieņemti arī sezonas dārznieki. Veco koku kopšana tiek uzticēta arboristiem.

Atsevišķu sarežģītu vai liela apjoma ierīkošanas darbu projektos tiek pieaicināti atbilstoši uzņēmumi.

Ceļvedi “Rundāles pils parks un dārzi” var iegādāties Rundāles pils muzeja kasēs. Rudenī plānots izdot ceļveža versiju angļu valodā, ko vēlāk papildinās arī citas svešvalodas.

Nepalaid garām!

Uz augšu