Ne tikai pirmais vēsturnieks ar latvieša skatījumu, bet Jānis Krodznieks bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu vēsturnieks vispār. Kurš nekādīgi negribēja pieļaut baltvācu koncepciju par mums.

Cik viņš sens? Nu, Latvijas valsts dzimšanas brīdī Krodznieks bija viens no retajiem dzīvi palikušajiem sirmajiem jaunlatviešiem, kuri savā laikā rūpējās par nācijas izveidošanu. Tā kā dzimis 1851. gadā, nacionālās atmodas laikā viņš bija pavisam jauneklis – un tāpēc varēja piedzīvot laiku arī kādus 50 gadus vēlāk.

Arī viņu gandarīja Latvijas universitātes dibināšana uzreiz nākamajā gadā pēc pašas valsts izveidošanas - maizes darbu līdz tam nācās darīt Maskavā, vēsturi mācot tur. Līdz ar to - arī strādāt latviešu labā viņam nācās attālināti, kas tostarp nozīmēja netikt klāt Baltijas arhīviem.