Viņš pats nācis no interesanta punkta kartē – no “Ķuņķur-Kalējiem”. Tas, protams, bijis mājas nosaukums, Tukuma pusē. Un Matīss Siliņš ir ne vien pirmais latviešu kartogrāfs, bet viņa intereses spilgti rezultējās arī kā etnogrāfam, vēsturniekam un literātam. Viņš pirmais mums iztulkoja “Latviešu Indriķa hroniku” (1883), kad pašam bija vien 22 gadi. Tāpat arī “Atskaņu hroniku” jeb “Rīmju hroniku” desmit gadus vēlāk.
Abonentiem
“Ķuņķur-Kalēju” Matīss, kurš iztulkoja "Indriķa hroniku" un pirmais sāka zīmēt kartes latviski (1)
Bet kā viņš kļuva par latviešu nacionālās kartogrāfijas pamatlicēju? Viņam bija vēlme, lai cilvēki par pasauli priekšstatu gūtu latviski, un tādā veidā viņš piedalījās tautas atmodā ar savu pienesumu. Tā bija arī liela drosme - Krievijas cenzūras apstākļos publicēt, piemēram, šo: “Latviešu apdzīvotās zemes karte. Ielikumā 18 pilsētu plāni un karte “Gaujas leja pie Siguldas un Turaidas””.
Tātad, latviešu apdzīvotās zemes… Vai pat – “Latviešu valodas izlokšņu karte”.