Un šī mācību grāmata stipri atšķīrusies no agrākajām, kuras bija sastādījuši “garīdznieki un tādi skolotāji, kuri bija atkarīgi no vācu mācītāju žēlastības”, kā, pieminot “populāro skolotāju, literātu un izdevēju Pēteri Bērziņu”, desmit gadus pēc viņa nāves, jau tālajā 1936. gadā rakstīja “Tēvijas Sargs”. Tomēr viss atkarīgs no kritizētāja skatupunkta. Ievadot gadu, kad Bērziņš mira, jau no cita laikmeta un citiem apstākļiem raugoties, Teodors Zeiferts izpaudās "Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā" (1926., Nr.9): “Tautas atmodas laikmeta noskaņas gan še uzejamas ļoti mazā mērā. Pamatā ir īsi stāstiņi un reālu priekšmetu apraksti. Lielu daļu aizņem ziņas par Krieviju un krievu vēsturi.”