Mūžībā aizgājusi keramiķe Helga Ingeborga Melnbārde

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Svece. Ilustratīvs attēls.
Svece. Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Lūka/LETA

78 gadu vecumā piektdien mūžībā devusies keramiķe, pedagoģe Helga  Ingeborga Melnbārde, portālu TVNET informē Latvijas Mākslinieku savienības vadītājs Igors Dobičins.

Ingeborga Melnbārde dzimusi 1944. gada 22. februārī.

Māksliniece Helga Ingeborga Melnbārde 1966. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). Pēc RLMV Helga Ingeborga Melnbārde izlēma turpināt izglītību vizuālajā mākslā un no 1966. gada studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas specialitātē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare) pie pasniedzējiem: nodaļas vadītāja, keramiķa Georga Kruglova (1905-1984), keramiķēm Sarmītes Ozoliņas (1929-1994), Ainas Rozes (1927-1998), porcelāna apgleznošanas pasniedzējas, keramiķes Ritas Einbergas (1921-1979). Helga Ingeborga Melnbārde 1971. gadā absolvēja LMA ar diplomdarbu – dekoratīvais panno “Tautas svētki” (porcelāns, apgleznojums; vadītājs - keramiķis Georgs Kruglovs). Darbs “Tautas svētki” tika realizēts Bauskas Kultūras centrā 1971. gadā. Līdzās Helgai Ingeborgai Melnbārdei LMA pie G. Kruglova absolvēja keramiķis Eduards Geners (1940-2020) ar darbu šamotā “Zvejnieki”.

1993. gadā Helga Ingeborga Melnbārde Latvijas Universitātē ieguva maģistra grādu mākslas pedagoģijā.

Helga Ingeborga Melnbārde “Spogulis spogulī II”, 2004, šamots, sāļi, virsglazūras apgleznojums. No LMS muzeja arhīva
Helga Ingeborga Melnbārde “Spogulis spogulī II”, 2004, šamots, sāļi, virsglazūras apgleznojums. No LMS muzeja arhīva Foto: Publicitātes foto

Helga Ingeborga Melnbārde strādāja keramikā, porcelāna apgleznošanā, grāmatu grafikā un monumentāli dekoratīvajā mākslā. Keramiķe izstādēs piedalījās no 1968. gada. Rīkojusi personālizstādes Valmieras novadpētniecības muzejā (tag. Valmieras muzejs; izstāde “Krāsu un skaņu laiks”, 1978), bij. Ārzemju mākslas muzeja Velvju zālē (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM); izstāde “Es sākos otrreiz”, 1983), Ed. Smiļģa teātra muzejā (tag. LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs; izstāde “100+1 tuvošanās”, 1989), Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā (tag. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs; izstāde “Patvērums”, 1994), Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (“Tornī kāpšana”, 1999), salonā “Apsīda” (“Dzeltenais tango”, 1999, Rīga), Rīgas Porcelāna muzejā (“Iemesls būt”, 2018) u.c., kā arī ārzemēs – Kanādā, Toronto (“Mana tauta dziedāja, tāpēc nenosala”, 1990), Strasbūrā, Francijā (“Impresijas”, 2002).

Paralēli mācībām RLMV, no 1964. gada Helga Ingeborga Melnbārde sāka strādāt par keramikas un porcelāna apgleznošanas studiju vadītāju bij. Rīgas Pionieru pilī (tag. Rīgas pašvaldības iestāde “Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils””). Vēlāk māksliniece strādājusi par zīmēšanas skolotāju Rīgas 3.vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 3. ģimnāzija; str. no 1962-1964), bijusi pasniedzēja RLMV (1968-1970) un LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļā (1971-1973). No 1992. gada Helga Ingeborga Melnbārde bija Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente. 1975. gadā māksliniece dibināja Latvijas Universitātes Tautas lietišķās mākslas studiju “Vāpe”un bija tās mākslinieciskā vadītāja. Studijā tiek piedāvāta iespēja studentiem apgūt keramikas veidošanas dažādas stilistikas un tehnoloģijas, izstrādājot gan funkcionālos objektus – vāzes, krūkas, krūzes, gan dekoratīvas kompozīcijas un apgleznojumus. Audzēkņu darbi bijuši eksponēti Latvijā, Lietuvā, Japānā, Gruzijā u.c.

Kopš 20. gs. 70. gadiem Helga Ingeborga Melnbārde sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda kombinātiem darbojās porcelāna trauku un flīžu apgleznošanā. Keramiķe piedalījusies arī daudzu sabiedrisko ēku interjeru mākslinieciskajā izveidē Latvijas novados. 20.gs. 70. - 80. gados autore veidoja saturiski bagātas monumentāli dekoratīvās kompozīcijas – “Laiks” (Jaunjelgavas vidusskola, 1977), “Apaļš galds” (Babītes vidusskola, 1981), “Druvienas dziesma” (Druvienas kultūras nams, 1982) u.c. Mākslinieces veidotie monumentālie porcelāna apgleznojumi, kas akcentē autores attieksmes empātiju, tapuši Smiltenes poliklīnikai (“Putnu zēns”, 1989), Dobeles slimnīcas vestibilam (“Laima, Kārta, Dēkla”, 1989), Trikātas kultūras nama Laulību zālei (“Rudentiņš – kāzu laiks”, 1990) u.c.

Māksliniece strādājusi arī grāmatu grafikā. Helga Ingeborga Melnbārde ir autore grāmatai “Veidosim! Septiņi soļi no māla līdz keramikai” (apgāds „Mansards”, 2012), autobiogrāfijai ”Tornī kāpšana” (2005), kā arī daudzām publikācijām, esejām un miniatūrām. 2014. gadā iznāca keramiķes darbu albums „Tuvošanās” (apgāds „Mansards”). No 1970. gada māksliniece veidoja rakstus žurnālam “Skola un Ģimene”, laikrakstam “Pionieris”.

Helga Ingeborga Melnbārde bija LMS Jauno mākslinieku apvienības biedre no 1971. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre māksliniece bija kopš 1973. gada, un LMS tika uzņemta ar keramiķu Georga Kruglova, Latvītes Mednieces (1924-2018), Sarmītes Ozoliņas rekomendācijām un LMS valdes priekšsēdētāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. No 1990. gada Helga Ingeborga Melnbārde bija arī Amerikas Latviešu Mākslinieku Apvienības (ALMA) biedre.

Helga Ingeborga Melnbārde par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā kopš 2022. gada saņēma Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju.

Keramiķes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejā, Valmieras muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Japānā, Indijā, Vācijā, Polijā, Krievijā, Austrālijā.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību keramiķes Helgas Ingeborgas Melnbārdes tuviniekiem un kolēģiem.

CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu