Puriņš dzimis 1950. gada 25. martā, bet mūžībā devies šī gada 1. septembrī, norādīja Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvi.

Kā uzsvēra Jundze, Puriņš savā radošajā mantojumā lasītājiem atstājis astoņpadsmit romānus, presē publicētu īsprozu, scenārijus dokumentālajām un spēlfilmām.

Puriņš bija iecienījis fantastikas, fantāzijas, vēsturisko un piedzīvojumu žanru. Viņa pirmie divi romāni “Nevaicā man neko” (1977) un “Zelta zirneklis smejas” (1981), citējot Gunti Bereli, “stipri vien disonēja ar aizvien vēl izplatītajiem “pozitīvā varoņa” meklējumiem”, kas mūsu literatūrā vilkās vēl no “Lazdu laipas” un “Kolumba mazdēlu” laikiem. Tie atklāja, ka jauniem cilvēkiem padomju Latvijā ir ne tikai gaišais mērķis – komunisms, bet arī krietni piezemētākas ikdienas problēmas, tostarp arī neizskaistināta seksualitāte. Toreizējie jaunieši ar lielu interesi lasīja, piemēram, romānu “Zelta zirneklis smejas”, jo autors nesadomāti un skaudri stāstīja par viņu problēmām, kas bija reālas un neizfantazētas atbilstoši “laikmeta un partijas prasībām”. Vēlākos romānos Andris Puriņš pievērsās fantastikas žanram un groteskai. Pēc neatkarības atgūšanas autors pamatā sadarbojās ar toreizējo “Lauku Avīzi” un tās izdevniecību (tagad “Latvijas Mediji”). Viņa romāni tika publicēti gan laikrakstā turpinājumos, gan pēc tam arī grāmatās.

Puriņa darbošanās kino pasaulē sākās pērnā gadsimta astoņdesmitajos gados. 2000. gadu sākumā LTV demonstrēja populāro televīzijas režisora Gvido Zilūža raidījumu ciklu “Latvija. Ulmaņlaiki”, kuru vadīja Ēriks Niedra. Andris Puriņš bija tā scenārija autors. Tāpat viņš veidojis scenāriju savam romānam "Bezrūpīgie ceļotāji" (2003, režisors Jānis Vingris) un Valdemāra Kārkliņa romānam “Tikai mīlestība” – filmas nosaukums "Dancis pa trim" (2011, režisors Arvīds Krievs).

Atvadīšanās no rakstnieka notiks ceturtdien 8. septembrī pulksten 10 Rīgā Jēkabpils ielas 28 atvadu zālē.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā Jundze izsaka līdzjūtību Puriņa tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem.