Pilsētu vēsturiskā veidola atdzīvināšana

Kopš 1939. gada pilsētu veidols ir krasi mainījies ‒ toreiz bija citādi reklāmas plakāti, veikalu nosaukumi, toreiz vispār nebija 3D vizuālo noformējumu, nemaz nerunājot par plastikāta logiem mājās.

Visas šīs detaļas ir rūpīgi jānomaina pret tam laikam atbilstošām. Tas ir filmas mākslinieka pārziņā.

Viena no ainām, kas prasīja milzīgu darbu filmas pēcapstrādes procesā, bija Pērnavas ceļa aina. Tajā māksliniekiem bija ne vien jānovāc vadi un veikalu mūsdienu nosaukumi, bet arī tramvaja sliedes, kuru tajā laikā pilsētā nebija.

Taču vislielākās grūtības radīja tas, ka izņemot no kadra sliedes, braucošajām mašīnām vajadzēja atstāt visas ēnas, lai aina izskatās dabiska un ticama. Un tas ir tikai viens piemērs.

Trilleris “Suflieris” skaitļos

Spēlfilmas budžets ir samērā iespaidīgs ‒ 2,2 miljoni eiro. Tomēr jāņem vērā, ka vēsturisko filmu žanrs prasa milzīgu darbu un precizitāti, līdz ar to katrs eiro tika izmantot prātīgi, lai skatītājiem redzamais liktu tiem patiesi justies kā tālajā 1939. gadā.

Ieskatīsimies arī citos skaitļos:

● 12 galvenās lomas (no kurām 2 atveidoja latviešu aktieri Agnese Budovska un Kaspars Znotiņš), 43 epizodiskās lomas un gandrīz 800 masu skatu dalībnieki;

● 250 spiegu trillera “Suflieris” filmēšanas grupas locekļi;

● 44 dažādi tā laika transportlīdzekļi, tostarp automašīnas, lielgabali un pat viens lidaparāts;

● Filmā tika izmantoti vairāk nekā 1000 kostīmi;

● Skaņu celiņa ierakstā piedalījās vairāk nekā 50 mūziķi diriģenta un filmas komponista Riharda Zaļupes vadībā.

● 70 dažādas filmēšanas vietas, katra no kurām bija jāpārveido un jāpiešķir tai 1939. gada veidols, ieskaitot no jauna uzbūvētu tenisa kortu ar māla segumu blakus Brīvības laukumam Tallinas centrā.

● Filmas uzņemšanas periods ilga 8 mēnešus vai 43 pilnas filmēšanas dienas.

Trauma, kas apgrūtināja filmēšanu

Diemžēl filmēšanas process neiztika arī bez traumām. Prīts Voigemasts, kurš attēloja militārā izlūkdienesta aģentu Fēliksu Kanguru, ieguva nopietnu kājas traumu filmēšanas sākumā.

Tālākajā filmēšanas procesā aktierim bija grūtības ne vien skriet, bet arī staigāt neklibojot, kas ļoti apgrūtināja filmēšanas procesu un prasīja vēl lielāku komandas meistarību, lai filmēšana tomēr notiktu.

Vienu no filmas kadriem, kurā divi galvenie aktieri spēlē tenisu, nācās pārfilmēt nākamajā vasarā.

Muzikālā pavadījuma tapšana Zoom apstākļos

Spiegu trillera “Suflieris” pēcapstrādes process sakrita ar Covid pirmo vilni.

Toreiz saslimušo nebija daudz, tomēr distancēšanās prasība bija strikta. Tieši 2020. gadā visa pasaule strauji pārgāja uz attālinātām sapulcēm. Izņēmums nebija arī filmas grupa.

Pirmo reizi producenta Jāņa Kalēja un komponista Riharda Zaļupes karjerā muzikālais pavadījums filmai ir tapis Zoom sapulcēs.

Kā atzīst pats Rihards, režisoru dzīvē viņš ir saticis vienu reizi un tikai pateicoties attālināto sapulču iespējām, varēja pielikt savu roku “Suflieris” tapšanai.

Neiztrūka arī kuriozu gadījumu.

Kamēr Jānis un viņa sieva diskutēja par filmas tapšanu kārtējā attālinātajā sapulcē, viņu četrgadīgā meitiņa izmantoja brīdi un, ļaujot fantāzijai vaļu, piepildīja pilnu ledusskapi ar iepriekšējā dienā nopļautu zāli.

Ledusskapis, protams, bija ilgi un pamatīgi jātīra, bet mūzika filmai tapa izcila.

Visilgāk gaidītā pirmizrāde Latvijā

Vēsturiskā trillera “Suflieris” pirmizrāde Igaunijā notika jau 2020. gadā. Savukārt Latvijā filmas pirmizrāde tika atlikta divas reizes ‒ pirmo reizi tā bija plānota 2020. gadā, otro reizi 2021. gada rudenī, taču abas reizes filmas pirmizrādi nācās atlikt dēļ striktiem Covid-19 ierobežojumiem.

Tādēļ gan komandai, gan pašmāju kinomīļiem šī būs visgaidītākā pirmizrāde. Sākot ar 16. septembri “Suflieris” būs skatāms gandrīz visos Latvijas kinoteātros.

Vēsturnieku komandas iesaiste

Filmas sižets izvēršas uz patiesu notikumu fona ‒ notikumu, kas plosījās Eiropā 1939. gadā, taču "Suflieris" ir aizraujošs spiegu trilleris, nevis dokumentāla filma.

Lai trillerī notiekošais būtu ne vien aizraujošs, bet maksimāli pietuvināts patiesajiem notikumiem un tā laika reālijām, pie filmas scenārija strādāja vairāki vēsturnieki ‒ Tīts Aleksejevs, Marts Lārs un Ivo Jurve, pēdējais no kuriem galvenokārt specializējies izlūkdienestu vēsturē.

Filmā parādītais Igaunijas militārais izlūkdienests un tā darbība ir balstīta patiesos personāžos un notikumos. Savukārt varoņi, to raksturi un likteņi ir izdomāti.