“Man liekas, ka vispār cilvēki pārāk maz runā par to, cik liela nozīme ir tādai, varbūt skan ļoti muļķīgi, es tam tiešām ticu, – cik liela nozīme ir laimei un tam, ka kaut kas vienkārši sagadās,” saka Strazdiņa,

“Ļoti daudz cilvēku pasaulē, kas varbūt visu mūžu cenšas, kaut ko dara, iet uz kaut kādu mērķi un nesanāk, nesanāk, nav, nav. Un tad ir tādi cilvēki, kuri pieliek varbūt 20 procentu piepūli, kur tas cits ielicis visus simts, un kaut kā viss saslēdzas un notiek.

Mēs to man liekas bieži nepieminam – visu laiku ir tas, ka jācenšas, jāstrādā, vaiga sviedros jāiet uz mērķi.”

Taujāta par to, vai viņai lietas sakritušas īstajā laikā un īstajā vietā, Strazdiņa atbild: “Godīgi sakot, man liekas, ka jā.”

Žurnāliste aptuveni deviņus gadus strādā dažādos medijos un darbojas arī ar studentiem.

“Atnāk praktikanti, un tad viņi saka: “Es tagad mācos tur, mācīšos par žurnālistu, ņemu papildu kursus pie tā un šī cilvēka, un ko man vēl darīt, lai es tagad būtu apmēram tur, kur tu esi?”

Un es sēžu, un es nesaprotu, ko man atbildēt.”

Strazdiņa nezina, vai tas ir labi vai slikti, taču viņu vairāk vai mazāk līdz šim pavadījusi tieši sakritība un veiksme:

“Protams, ka ir sēdējis pakausī, ka tu gribi to lietu darīt. Protams, ka ir sēdējusi pakausī tā degsme, tās lietas kaut kādā veidā.

Nav tā, ka pilnīgi nekas nav darīts, bet ne gluži varbūt tik ļoti saspringti, tik ļoti uzspīlēti, kā dažreiz daži cilvēki mēģina un dara, un vienkārši nesanāk.”

Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit!