"Iļģuciema māsu" skaudrais liktenis. Pavisam atklāti un intīmi no sieviešu cietuma

Sejas.lv
CopyDraugiem X Whatsapp

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ilggadējā aktrise Elita Kļaviņa jau pirms dažiem gadiem debitēja kino režijā ar dokumentālo filmu "Zorjana Horobraja", kas viņai atnesa Lielā Kristapa balvu. Šī gada pavasarī pirmizrādi piedzīvoja viņas jaunākā filma “Iļģuciema māsas”, kas tika iekļauta Starptautiskā dokumentālo filmu festivāla "ArtDocFest" Baltijas konkursa skates programmā. Nule kā pirmizrāde JRT notikusi Kļaviņas iestudētajai hibrīdizrādei “Es atgriežos no tālienes”, kuras ietvaros tiek demonstrēta arī filma “Iļģuciema māsas”. Filmu savos ekrānos tagad ekskluzīva iespēja skatīties arī LMT Viedtelevīzijas abonentiem.

Filma “Iļģuciema māsas” vēsta par trim sievietēm vienīgajā slēgta tipa cietumā sievietēm Latvijā. Viņas ir notiesātas par dažādiem noziegumiem, viena no viņām par smagāko cilvēcisko nodarījumu – savu bērnu slepkavību.

Viņas ir dažāda vecuma, atšķirīgiem raksturiem un dzīvesstāstiem, bet visas vieno interese par teātri, kas sievietes saved kopā Antona Čehova lugas “Trīs māsas” iestudējumā cietuma teātra studijā Elitas Kļaviņas vadībā. Tajā uzaicināti piedalīties arī profesionāli aktieri - Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Ivars Krasts un Andis Strods, kā arī Zigurds Neimanis.

No cietuma rutīnas atšķirīgā, cilvēciskas uzticēšanās pilnā un no nosodījuma brīvā vide rosina sievietes ne tikai meklēt patiesību lomā, bet arī atklāt un izrunāt arī patiesību par sevi, kas gadiem rūpīgi slēpta, baidoties no kritikas un kauna. Atklājas, ka visas trīs sievietes - gluži kā Čehova māsas lugā - vieno kāds kopējs liktenis. Ieslodzīto sieviešu gadījumā tā ir ģimenē piedzīvotā vardarbība kopš bērnības un jaunības.

“Filma “Iļģuciema māsas” liek jautāt – vai vardarbība, ko sievietes piedzīvojušas un kuru sekas viņas novedušas cietumā, ir bijusi nenovēršama? Vai tā nav līdzvērtīgs noziegums tam, kā dēļ viņas sodītas? Šie jautājumi ir īpaši aktuāli, zinot, ka vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir plaši izplatīta visā Eiropas Savienībā, un tiek lēsts, ka tā skar katru trešo sievieti. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, šis rādītājs ir viens no augstākajiem dalībvalstu vidū.

Tādejādi filma “Iļģuciema māsas” dokumentālas mākslas valodā, bez tiešas sociālās tēmas analīzes, bet caur personiskiem stāstiem un intīmi tvertu vērojumu aicina uz sarunu par šo sabiedrībai būtisko jautājumu,” teic režisore Elita Kļaviņa.

“”Iļģuciema māsas” ir rāms un iejūtīgs sievietes skatījums uz sievietēm bezizejas situācijā un uz baisu, neatbildamu jautājumu par vardarbības nezūdamību un slogu. Esmu pateicīga režisorei, ka viņa šo tēmu skata bez šoka un drāmas, kā to nereti mēdz darīt mediji, ka neurķējas stāstos, lai tiktu līdz galam, un respektē mirkli, kad sievietes apklust,” filmu vērtē kinožurnāla “KinoRaksti” autore Laura Stašāne.

“Cietuma iemītnieces runā Antona Čehova klasikas tekstus par sapņiem un ilgām pārākajā pakāpē, un viņu nocietinātajās sejās ielaužas sievišķīga ļaušanās, sapņains maigums, ciešanu pēdas. Viņas stāsta arī savus dzīvesstāstus – pa epizodei, pa atklātības mirklim –, un stāstītais tālu pārtrumpo Čehova trīs māsu lauku garlaicību. Dzirdēt šos stāstus ir smagi, taču filma pilna ar epizodēm, kas atgriež jēgu un ticību cilvēcībai,” raksta kultūras žurnāliste Anda Buševica.

Noskaties filmas reklāmas rullīti!

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu