Kas ir zināms par 2023. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem?

Sejas.lv
Kas ir zināms par 2023. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem?
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Kadrs no Dziesmu un Deju svētku preses konferences

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki (turpmāk – Svētki) notiks no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadi. Plānots, ka tajos piedalīsies līdz 40 000 dalībnieku, to apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu. Svētku laikā notiks vairāk kā 60 pasākumi un koncerti, t.sk. vismaz viena trešdaļa ar biļetēm

Norises būs skatāmas daudzās vietās Rīgā - Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, Arēnā Rīga, Ķīpsalas hallē, Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, Rīgas Domā, Hanzas peronā, Rīgas dievnamos.

Dziesmu un deju svētkiem gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu Latvijā.

“Sidraba birzs Mežaparkā ir ieguvums mūsu sabiedrībai uz turpmākajiem vismaz 100 gadiem.

Šie Svētki būs pirmie patiesie Sidraba birzs ieskandinātāji, sākot jau ar manu kolēģu veidoto koncertu “Tīrums. Dziesmas ceļš”, gan arī Noslēguma koncertu, izmantojot visas iespējas, ko ir devusi Austra Mailīša brīnišķīgā būve, kuru viņš ir izlolojis kopā ar savu tēvu Ivaru Mailīti.

Noslēguma koncertā šajā reizē mēs esam nolēmuši atskatīties uz to, kas pa tradīcijas 150 gadiem ir sakrāts pūrā.

No tā tad lielā mērā ir arī veidojušās programmas,” par Noslēguma koncertu “Kopā augšup” akcentē mākslinieciskās grupas vadītājs Romāns Vanags.

“Programma, kas ieskatās mūsu tradīcijā – dziesmu tīrumā, no kura tad Svētki radušies.

Koncertā būs divu jaundarbu pirmatskaņojumu – Valta Pūces un Zigmara Liepiņa opusi.

Koncerts veidots kā trīsposmu opusu vija – tautasdziesmu apdares, oriģinālmūzika un visbeidzot – mūsu laikabiedru radītie darbi.

Vēlamies koru sniegumu piedāvāt skatītājiem a cappella – ja tas realizēsies, tas būs sengaidīts un unikāls notikums,” stāstīja kora koncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš” viens no mākslinieciskajiem vadītājiem Kaspars Ādamsons.

“Mēs ar lieliem, plašiem soļiem, cerams bez apgrūtinājumiem, dodamies uz Deju svētkiem.

Manuprāt, latvietis nekad neapstājas, mums ir raksturīgi mūžīgi iet, meklēt, skatīties, bagātināties, vienmēr zināt – kas ir aiz nākamā apvāršņa.

Un man liekas, ka tas ir dzinējs un, ka tas ir mūžīgais. Iespējams, tāpēc arī ir šāds deju lielkoncerta nosaukums.

Latvietis var daudz un dejotājs arī var ļoti daudz. Deju programmu veido 32 dejas, no tām 13 ir godalgotas jaunrades dejas, sešas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda.

Šoreiz deju lieluzvedumā būs arī pašu dejotāju un deju kolektīvu vadītāju izvēlētās dejas.

Lieluzvedums ir iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto, viesojoties Latvijas novados,” par deju lieluzvedumu “Mūžīgais dzinējs” stāsta viens no mākslinieciskajiem vadītājiem Jānis Purviņš.

“Pūtēju orķestru nozare ir trešais lielais valis, uz kura balstās Dziesmu un deju svētki.

Koncerts “Spēlējam un svinam pāri laikiem Latvijā” ir iecerēts kā uzvedums, kā stāsts par mums – latviešiem.

Ir svarīgi domāt par tradīciju un iezīmēt to, cik nozīmīgs ir pūtēju orķestru devums. Pēc koncerta esam iecerējuši pūtēju orķestru zaļumballi gan dalībniekiem, gan skatītājiem,” stāsta pūtēju orķestra koncerta režisore un koncepcijas autore Elīna Apsīte.

Šodien notika arī Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kurā Svētku izpilddirektore Daina Markova informēja par organizatorisko procesu un Svētku izmaksu pieaugumu.

Kultūras ministrs, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs Nauris Puntulis:

“Nenoliedzami izaicinājumi būs, jo šobrīd mēs atrodamies sarežģītā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācijā.

Bet mums ir kopīgi virsmērķi – mums ir jāorganizē un nākamajā vasarā Rīgu jāpieskandina ar izciliem Dziesmusvētkiem. Izciliem no saturiskā viedokļa. Ne tikai tādēļ, ka Dziesmusvētki ir viens no mūsu nācijas stūrakmeņiem, bet tādēļ, ka pēc diviem pandēmijas gadiem, pēc gaidāmās smagās ziemas, šim notikumam ir milzīga nozīme.

Un mums kopīgi ir jāatrod visi veidi, kā pārvarēt finansiālos un organizatoriskos izaicinājumus, neskarot saturu un tā kvalitāti.

Šodien padomes sēdē vienojāmies, ka Kultūras ministrijai un LNKC ir dots uzdevums precizēt tāmes un pamatojumus, kā arī būt gataviem vērsties valdībā pēc papildus nepieciešamā finansējuma.”

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu