BŪŪ debijas albums "Albūūms" mūzikas ierakstu gada balvā "Zelta mikrofons" ieguva četras nominācijas, ceremonijas noslēgumā saņemot balvas divās kategorijās – "Gada debija" un "Gada dziesma".

Laikā, kad Ilze vēl nebija kļuvusi par BŪŪ, viņa nodrošināja sev iztiku, darbojoties mūzikas grupā, kas uzstājās korporatīvajos pasākumos un kāzās.

Pēcāk viņa pievērsās folkmūzikai un dažādu grupu sastāvā apceļojusi pasauli. Tieši pasaules pieredze ļāva noticēt savām spējām un ievirzīt radošo enerģiju produktīvā gultnē.

"Kad sāku braukāt pa reģioniem, tas bija wow: man visur ir fani! Joprojām nespēju to aptvert. Šī pasaule, kas man veras vaļā, ir pilnīgi cita dzīve. Un tas notika tik negaidīti… –

Tu biji tam gatava?

– Nē. Joprojām neesmu. Es mācos pieņemt šo jauno dzīvi.

Vienmēr esmu bijusi duāla personība, kam ir izteiktas emocionālās svārstības: tas, kā šī vasara blieza pa manu mentālo veselību, bija nenormāli.

Iedomājies, man pēc koncertiem ir jāieplāno laiks, lai fotografētos! Un es nevaru paspēt to izdarīt ar visiem gribētājiem.

Saundčeka laikā tehniskais darbinieks teica, ka viņa meitiņa esot raudājusi, jo Valmieras pilsētas svētku koncertā nav varējusi ar mani nobildēties.

Bet tur bija tik daudz cilvēku, ka es nevarēju iziet pūlī, apsargi neļāva. Man tas viss ir pilnīgi jauns!

Cenšos to aptvert un nesajukt prātā.

[...]

Tagad mani ciena, bet agrāk… Grūti izstāstīt, kam ir jāiziet cauri 16 gadus vecai, blondai meitenītei, kura uzstājas korporatīvajos pasākumos, klubos…

Tas ir ārprāts, un manī ir sakrājusies žults par to. Tas ir negodīgi.

Ir gan vardarbība, gan necieņa, gan neticība un iespēju ierobežošana. Tur arī dzima tā haizivs manī, kura neļauj sev darīt pāri. Man ir iespēja caur savu platformu parādīt jaunas sievietes protestu, kā mums Latvijā ļoti trūkst.

Vairāk lasi jaunākajā žurnāla "Santa" numurā!