Lai sagatavotos iestudējumam, aktieri kopā ar režisoru septembra sākumā dažas dienas pavadīja Igaunijā, veicot novērojumus, sarunājoties un intervējot tās iedzīvotājus, iepazīstot gan viņu uzskatus, gan dzīvesveidu.

Dzimtas patriarhs Andress nespēj no malu malām sasaukt savus tuviniekus. Nespēj sasaukt Ziemassvētkos, nespēj dzimšanas dienā.

Andress nolemj nomirt, tad viņi visi atbrauks, jo mantojumā ir māja un zeme.

“Šodien es gribu runāt par 1999. gadu. Par Latvijas prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga, Krievijā pie varas nāca Putins, bet vēl tepat kaimiņos Igaunijā sākās 2. atmoda, atmoda no atmodas.

Igauņi beidzot apjēdza, ka 30. gadu pirmskara Igaunija vairs neatgriezīsies nekad, pasaule ir totāli mainījusies, ir jāatrod veids, kā būt interesantiem un nozīmīgiem mūsdienu pasaules kontekstā (vēl mūsdienās to sauc par identitāti).

Līdz šim pasaules vadošo ekonomistu vidū populārs bija viedoklis, ka maza valsts nevar sasniegt nopietnus un revolucionārus panākumus ekonomikā, vienkārši tāpēc…, ka tā ir maza, un tāpēc mazs ir tās tirgus.

Igaunija šo viedokli ir padarījusi nepopulāru. 1999. gadā nomira “vecais igaunis”, piedzima “jaunais igaunis”, un Igaunija kļuva igauniskāka kā jebkad agrāk,” pamatojot izrādes nosaukumu stāsta režisors.

Izrāde tiek veidota kā muzikāla, traģikomiska dzimtas sāga.

Tai radīts arī savdabīgs muzikālais materiāls, kura tapšanā izmantotas pat teātra skatuves stangas. Aktieri apguvuši arī dažādu instrumentu spēli, kas dzīvajā izpildījumā būs baudāma arī iestudējumā.

Izrādē piedalās aktieri – Herberts Laukšteins, Hugo Puriņš, Madara Kalna, Ilze Trukšāne, Mārtiņš Kalita, Kaspars Kārkliņš, Signe Dancīte, Egons Dombrovskis, Armands Kaušelis, Agnese Jēkabsone, Karīna Tatarinova, Everita Pjata-Gertnere, Agnija Dreimane, Kārlis Artejevs.

Kopā ar režisoru izrādi veido arī scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece Madara Botmane, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.