Sakopšanas darbu laikā Līvbērzes muižā atrod unikālu 18. gadsimta cilni

Sejas.lv
Sakopšanas darbu laikā Līvbērzes muižā atrod unikālu 18. gadsimta cilni
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Līvbērzes muiža Līvbērzes pagastā, Jelgavas novadā
Līvbērzes muiža Līvbērzes pagastā, Jelgavas novadā Foto: www.historia.lv

Veicot Līves jeb Līvbērzes muižas kungu mājas sakopšanu, atrasts mākslinieciski augstvērtīgs 18. gadsimta cilnis, pavēstīja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP).

Cilni atradis tagadējais muižas īpašnieks Āris Ozoliņš, mazgājot akmens mūri ar ūdeni.

Cilnis novērtēts kā mākslinieciski augstvērtīgs dekoratīvās tēlniecības darbs. Uz 62x50 cm lielas smilšakmens plāksnes augstcilnī attēlots grāfu Līvenu ģerbonis plastiski veidotas rokaju kartušas ietvarā, kas papildināta ar gliemežvāka un treljāžas motīviem.

Ornamenta raksturs, rokaju plastika un zīmējums norāda, ka vērtīgais atradums varētu būt datējams ar 18. gadsimta 60. gadiem, kad muižas kungu namā notikušas plašas pārbūves.

Ciļņa izpēte un restaurācija uzticēta restauratoram Gunāram Grīnfeldam.

Cilnis sākotnēji atradies virs muižas vārtu torņa caurbrauktuves.

Pēc aprakstiem zināms, ka plāksnes ar ģerboņa ciļņiem atradušās abās caurbrauktuves pusēs un izņemtas no fasādēm jau Otrā pasaules kara laikā.

Pats tornis nojaukts 20. gadsimta 50. gados, lai atbrīvotu vietu ceļa izbūvei. Ēka šai laikā stipri pārbūvēta.

20.gadsimta 90. gadu sākumā ēkā dzīvojušas 18 ģimenes, bet pēdējā desmitgadē ēka faktiski bija pamesta, vēsta interneta resurss "historia.lv".

Lielāki vai mazāki atradumi muižā bijuši arī iepriekš, taču šis esot pats vērtīgākais, kas atrasts kopš ēkas rekonstrukcijas sākšanas pirms dažiem gadiem. Pavasarī plānots sākt iekšējo restaurāciju vienā no telpām, lai atrastās lietas varētu izvietot apskatei, norādījis Ozoliņš.

NKMP norāda, ka kungu māja līdz mūsdienām nonākusi sliktā stāvoklī. 2020.gadā par muižas īpašnieku kļuva Ozoliņš, kurš sadarbībā ar NKMP sācis muižas glābšanu.

Ideja par muižas pirkšanu bijusi jau pasen, bet neesot bijis viegli atrast piemērotu īpašumu. Pētot piedāvājumu, Ozoliņi aizvien vairāk nosliekušies par labu Līvbērzes muižai. Pašlaik īpašniekam, kurš pats ir jelgavnieks, ir vīzija par muižu un parka teritoriju kā sabiedrisku centru.

Ozoliņš domā, ka muižas ēkā ar laiku varētu tapt kādas amatnieku darbnīcas, telpas sabiedriskiem pasākumiem.

Īpašuma sakopšanā ļoti daudz darba paveic paši īpašnieki ar ģimenes locekļu un draugu palīdzību, dažreiz rīkojot brīvprātīgo talkas. Ieguldot daudz darba, nevis sēžot un gaidot - nauda būs vai nebūs, diezgan raiti iet uz priekšu, stāsta Ozoliņš.

Muižas kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis kopš 1998.gada.

Pērn, balstoties uz Jelgavas novada pašvaldības iesniegumu, NKMP nolēma atbalstīt arhitektūras pieminekļa sastāva paplašināšanu, iekļaujot arī vēsturisko muižas parku.

Pašlaik Līvbērzes muižas kungu mājā tiek veikti NKMP 2022.gada Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā atbalstītie dienvidu fasādes neatliekamie glābšanas darbi. Arheoloģisko uzraudzību darbu gaitā nodrošina arheologs Andris Tomašūns.

Līvbērzes muižas kungu māja celta 18.gadsimta pirmajā pusē, kad tās īpašnieks bija Vilhelms Heinrihs fon Līvens (1691-1756).

Ēkas arhitektūru raksturo baroka formu valoda apvienojumā ar vietējām celtniecības tradīcijām.

Senākajam mūra korpusam 18.gadsimtā piebūvēts jauns - izstiepta taisnstūra formas korpuss koka konstrukcijā uz laukakmens pamatiem. Šķērskorpusa pārējā daļa turpina veco mūru apjomus, tā radot simetrisku ēkas plānu T burta formā. Ēku sedz augsts mansarda jumts, bet zelmiņos saglabājies oriģinālais pildrežģis.

1774.gadā tika pabeigts vārtu tornis ar pulksteni, kas ar savu plastisko barokālo siluetu kļuva par Līvbērzes muižas pazīšanas zīmi.

Līvbērzes muižas iebrauktuve ar slaveno torni, 1930. gadi
Līvbērzes muižas iebrauktuve ar slaveno torni, 1930. gadi Foto: Avalik omand, Wikimedia Commons

Tornis pieslēdzās mūra korpusa gala sienai, bet padomju gados tika pilnībā nojaukts, lai pagalmā varētu iebraukt kolhoza tehnika.

Arī iekštelpas šajā periodā tika stipri pārbūvētas, taču saglabājušies sienu gleznojumu fragmenti, oriģinālās koka kāpnes un divas telpas ar velvju pārsegumu mūra korpusā, kur, iespējams, atradusies kapela.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu