Pēc viņas paustā, lai arī Lancmaņa daiļradi var piepulcināt laikmetīgās postmodernās glezniecības straumei, pats mākslinieks izvēlējies to apzīmēt kā konceptuālo romantismu. Izpratne par vecmeistaru mantojumu, dabas studijas, kā arī dzīvā iztēle ir vienlīdz ietekmējušas viņa darbu tēlveidi.

LNMM Lielajā zālē tematiski grupētas Lancmaņa gleznas, kuras tapušas sākot no 1958.gada. Lancmanis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1966.gadā. Kopš tā laika viņš izkopis individuālo rokrakstu un iemiesojis tajā savu pasaules redzējumu visos klasiskajos glezniecības žanros. Vairāki gleznu cikli - darbi par Bībeles tēmu un Ozolu cikls - pie skatītāja nonāk pirmo reizi. Izstādē eksponēti arī portreti, kamerstila klusās dabas un ainavas.

Lancmaņa daiļradē bijis pārrāvums, kad viņš intensīvi darbojās, vadot Rundāles pils muzeju, pētot un aprakstot mākslas vēstures liecības, pasniedzot stila mācību Latvijas Mākslas akadēmijā 17 gadu garumā. Atsevišķas ekspozīcijas sadaļas atklāj šīs mākslinieka radošā darba šķautnes un iepazīstina ar gleznu tapšanas etapiem - fotogrāfijām, skicēm, kartoniem. Izstādes tituldarbs ir "Pašportrets pie Sējas ozola 2019.gada 27.septembrī", kurā autors - nopietns, ar fotoaparātu rokās - atrodas Latvijas dabā, pie viena no būtiskiem latviešu tautas simboliem.

Izstādē iekļauti Lancmaņa darbi no LNMM, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja un Bauskas muzeja krājuma, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Zuzānu kolekcijas, mecenātu Teterevu ģimenes kolekcijas, no likvidējamās AS "ABLV Bank" mākslas darbu kolekcijas un daudzām privātkolekcijām.

Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova, izstādes mākslinieks un grafiskais dizainers - Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Pētersons.