Kā basketbolists Kristaps Porziņģis palīdzēja grupai “Singapūras satīns” gūt zināmu popularitāti un kā radies ikoniskais nosaukums, “Radio SWH” raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” stāsta komiķis, pasākumu vadītājs un repa grupas “Singapūras satīns” dalībnieks Edgars Bāliņš.
Raidījuma vadītājam Jānim Šipkēvicam Bāliņš atklāj, ka “Singapūras satīnam” drīzumā iznāks jaunas dziesmas, savukārt par grupas popularitāti un atpazīstamību jāpateicas arī basketbolistam Kristapam Porziņģim, kurš savulaik tviterī jautājis, kur var dabūt jaunāko “Singapūras satīna” albumu.
“Viņam arī ļoti patīk Latvijas hiphops, un mums paveicās, ka viņš uzlika ausi arī uz mūsu pirmajiem darbiem un arī palīdzēja popularitātē,” atzīst Bāliņš.
Grupas darbība burtiski atspērusies, vēlāk uzstājoties festivālos un citos pasākumos.
Komiķis smejas: ja kādam jaunajam māksliniekam vajag padomu, kā izsisties, tad jādodas pa taisno pie Kristapa (Porziņģa – aut.).
Taujāts par to, kā radies ikoniskais “Singapūras satīna” nosaukums, Bāliņš saka, ka tas ir garš stāsts, taču īsā versija esot šāda:
“Viens no grupas dalībniekiem kādā ballītē redzēja tādu skaistu kreklu – ar tādiem ķīniešu drakoniem, un teica: “Tas izskatās pēc Singapūras satīna.” Tā frāze palika mums atmiņā, ka to saglabājām kā savu nosaukumu.”
Bāliņš atceras vēl kādu grupas atgadījumu, kad radusies populārā dziesma “Bambaleo”:
“Mēs ar to pašu “Singapūras satīnu” vienu gadu bijām nominēti “Zelta mikrofonam”.
Mēs aizejam, esam nominēti. Protams, bija skaidrs, ka nedabūsim, bet, protams, bijām arī nedaudz saskumuši, ka nedabūjām, – pa taisno no Dailes teātra pa durvīm ārā uz studiju, ieslēdzāmies iekšā un uzrakstījām tajā pašā vakarā dziesmu, ar kuru mēs tagad sākam savus koncertus.”
