Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Kāpēc tu negribi draudzēties?

Recenzija par Mārtina Makdonas drāmu "Inišerinas banšijas"
Foto: AP/Scanpix

Izcilajam latviešu gleznotājam Kurtam Fridrihsonam bijis teiciens, ka jebkuru cilvēcisku attiecību pamatā jābūt maigumam un distancei. Viedi vārdi, taču tie diezin vai bija prātā aktiera Kolina Farela varonim Padrikam Sulebēnam filmā "Inišerinas banšijas". Dramaturga un režisora Martina Makdonas veidotā XX gadsimta 20. gadu stilizācija, tverta Īrijas piekrastes klintainēs, aizvadītajā rudenī saņēma divas balvas Venēcijas Starptautiskajā kinofestivālā, pirms nedēļas apbalvota ar trim Holivudas Ārzemju preses asociācijas balvām "Zelta globuss" un nu pamatoti virzās uz ASV Kinoakadēmijas apbalvošanu "Ovation Hollywood" teātrī.

Filmas darbība risinās 1923. gadā, īru pilsoņu kara laikā. Šis konflikts iesākās gadu agrāk kā Īrijas Neatkarības kara tālāka attīstība un līdzdarbojās Īrijas brīvvalsts izveidē - nācijas vienībā, kas ir neatkarīga no Apvienotās Karalistes, tomēr saglabājot atrašanos Britu impērijā. Padriks Sulebēns ir vienkāršs fermeris, kurš dzīvo mazā namiņā kopā ar māsu Šobanu (Kerija Kondone) un kādā dienā attopas, ka viņa labākais draugs Kolms Dohertijs (Brendans Glīsons) vairs nevēlas ar viņu draudzēties.

Iemesls ir pagalam vienkāršs: Kolms ir mūziķis – vai, vismaz, vēlas sevi par tādu uzskatīt. Viņš spēlē vijoli un ir nolēmis pievērsties komponēšanai un garām, vientulīgām apcerēm. Un, ja reiz vientulīgām, tad pēc ikdienišķām tērgām pie alus kausa mazajā Inišerinas salas ciemata krodziņā vairs nav nedz vēlēšanās, nedz vajadzības. Patiešām vienkārša situācija, tomēr Padrikam nepavisam tā neliekas.

Nepalaid garām!

Uz augšu