Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izdevis grāmatu par fotoetnogrāfijas sākumu Latvijā

TVNET
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izdevis grāmatu par fotoetnogrāfijas sākumu Latvijā
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Publicitātes foto

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) izdevis grāmatu "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā". Tā tapusi kā turpinājums pagājušajā gadā veiktajiem fotoetnogrāfijas vēstures pētījumiem, kuru rezultāti tika izmantoti tāda paša nosaukuma LNVM ārtelpas izstādē.

Grāmata veltīta agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām Latvijā, kurās mērķtiecīgi dokumentētas lēni izzūdošā tradicionālā kultūras mantojuma liecības – lauku ainava ar tradicionālo zemnieku un zvejnieku sētu apbūvi, tīrumu, pļavu un dārzu izkārtojums, dažādu darbu paņēmieni un darbarīki, iedzīves priekšmeti, apģērbi, tradīcijas –, kā arī Latvijas novados zīmīgi iedzīvotāju antropoloģiskie tipi.

Latviešu fotogrāfiskās biedrības izbraukums Fotogrāfu kalnā (tagad Olas kalns) Siguldā 1910. gadā
Latviešu fotogrāfiskās biedrības izbraukums Fotogrāfu kalnā (tagad Olas kalns) Siguldā 1910. gadā Foto: LNVM krājums 

Izdevumā iekļautie fotouzņēmumi hronoloģiski iesākas ar laika posmu no 19. gs. 60. gadiem, kad, gatavojoties Krievijas etnogrāfiskajai izstādei Maskavā 1867. gadā un Latviešu etnogrāfiskajai izstādei Rīgā 1896. gadā, tapušas pirmās zināmās Latvijas teritorijā uzņemtās etnogrāfiskās fotogrāfijas. Savukārt 1923. gadā Izglītības ministrijas paspārnē tika izveidota pirmā valsts finansētā Latvijas pieminekļu aizsardzības institūcija – Pieminekļu valde, kas turpmāk uzņēmās rūpes par Latvijas etnogrāfisko materiālu apzināšanu un dokumentēšanu.

Kopā grāmatā publicētas 179 vēsturiskās fotogrāfijas, no kurām lielākā daļa glabājas LNVM krājumā. Tāpat grāmatā skatāmi LU Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuves, Viļņas Universitātes bibliotēkas un Somijas Kultūras mantojuma aģentūras krājumā saglabātie mūsdienu Latvijas teritorijā 19. gs. vidū un 20. gs. sākumā tapušie etnogrāfiskie fotouzņēmumi. Fotogrāfijām pievienotas arī paplašinātas anotācijas, kas lasītājam sniedz plašāku informāciju par fotouzņēmumā fiksēto tradicionālās kultūras parādību vai procesu.

Ganu meitene Siguldas pusē, 20.gs. sākums
Ganu meitene Siguldas pusē, 20.gs. sākums Foto: LNVM krājums

Stāsts par pirmajiem fotoetnogrāfijas darbiem Latvijā cieši saistīts arī ar personībām – izciliem, pašaizliedzīgiem un entuziasma pilniem fotogrāfiem, kas kļuva par latviešu profesionālās fotogrāfijas celmlaužiem un laikabiedru sociālās atbildības veicinātājiem, aktīvi mudinot ikvienu fotouzņēmumos dokumentēt zūdošo tradicionālās kultūras mantojumu.

Vējdzirnavas pie Cēsīm. 20.gs. sākums, fotogrāfs Mārtiņš Buclers. 
Vējdzirnavas pie Cēsīm. 20.gs. sākums, fotogrāfs Mārtiņš Buclers. Foto: LNVM krājums

Šo personību vidū minams Mārtiņš Buclers (1866–1944), Jānis Rieksts (1881–1970), Mārtiņš Sams (1892–1941), Arnolds Cālītis (1883–1972) un citi. Daudzi etnogrāfiskās fotogrāfijas vēsturē būtiski cilvēki pēc pamatprofesijas nebija fotogrāfi, bet, būdami aktīvi un nenogurstoši kultūrvēsturiskā mantojuma apzinātāji un vācēji, apguva fotogrāfa iemaņas un radīja mūsdienās vērtīgus vizuālās etnogrāfijas avotus. Viņu vidū ir Jānis Krēsliņš (1865–?), Pēteris Ābols (Abuls, 1860–1926), Oskars Emīls Šmits (1847–1917) un citi.

Kartupeļu lasīšana Siguldā. 20.gs. sākums, fotogrāfs Mārtiņš Buclers. 
Kartupeļu lasīšana Siguldā. 20.gs. sākums, fotogrāfs Mārtiņš Buclers. Foto: LNVM krājums

Grāmata "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā" tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tekstu autori – LNVM Etnogrāfijas nodaļas krājuma glabātāja Anna Bartkeviča, LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Kalna un LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts. Teksta tulkojumu angļu valodā veikusi Aija Biezaite, māksliniecisko noformējumu – Dita Pence un Anta Pence.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu