Divas LNVM iepriekš publicētās Baibas Vaskas akadēmiskās monogrāfijas "Rotas un ornaments Latvijā no bronzas laikmeta līdz 13. gs." (2017) un "Rotas un ornaments Latvijā no 13. gs. līdz 18. gs. vidum" (2019) drīz pēc to iznākšanas kļuva par bibliogrāfisku retumu un vairs nav nopērkamas.

Baiba Vaska ir viena no atzītākajām seno rotu un ornamenta speciālistēm Latvijā. 2013. gadā aizstāvējusi doktora disertāciju, iegūstot mākslas zinātnes doktora zinātnisko grādu. Bez jau minētajām divām akadēmiskajām monogrāfijām Vaska ir daudzu zinātnisko rakstu autore. Līdz 2022. gadam strādājusi kā pētniece Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Jaunajā 352 lapaspušu grāmatā ietverta rotu un ornamenta attīstība gandrīz trīs tūkstošus gadu ilgā periodā, un tā veidota kā populārzinātnisks, ar fotogrāfijām un zīmējumiem bagātīgi ilustrēts darbs. Pamatā apskatītas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģiskās un etnogrāfiskās kolekcijas – lielākais šāda materiāla krājums Latvijā, taču izmantoti arī citu pētnieku apkopotie un publicētie materiāli, kā arī oriģinālie priekšmeti no citu Latvijas un ārvalstu muzeju krājumiem.

Rotas ir spilgta materiālās kultūras liecība, kas rāda sava laika estētiskos priekšstatus un amatniecības līmeni, raksturo kultūru un tās tradīcijas, kā arī liecina par sakaru virzieniem, tirdzniecību un kultūras apmaiņu. Darbā liela uzmanība veltīta mākslinieciskās attīstības līnijai, kas cauri gadsimtiem Latvijas teritorijā valkātajām rotām bijusi kopīga ar apkārtējā reģiona un pārējās Eiropas tradīciju. Vienlaikus autore par savu uzdevumu uzskatījusi tieši vietējām kultūrām raksturīgo rotu un ornamenta popularizēšanu, jo līdz krusta kariem Latvijas teritorijā pastāvēja savdabīgs vietējo rotu stils ar nenoliedzamu māksliniecisku kvalitāti.

Ornaments ir ne tikai estētiska vienība, bet arī būtiska nacionālās kultūras daļa. 19. gs. otrajā pusē, sākoties nacionālajai atmodai, ģeometriskais ornaments kļuva par latviskuma vizuālu asociāciju. Taču pētījums parāda, ka latviešu zemniekiem tikpat patikuši savulaik plaši izplatītie augu ornamenti, tāpat arī sentimentālie mīlestības un derību simboli, kā to liecina autores pētītās 17. gadsimta gravētās saktas. Hronoloģiskā secībā izdevumā atspoguļoti arī citiem laikposmiem raksturīgie rotu un ornamenta stili, paplašinot mūsu kopējo priekšstatu par to, kas savulaik ir bijis piederīgs vietējai tradīcijai jeb uzskatāms par latvisku.

Grāmatas "Senās rotas un ornaments Latvijā" galvenais redaktors ir Dr. hist. Toms Ķikuts, literārā redaktore Ilze Antēna. Grāmatas dizainu veidojis Mārtiņš Plotka un tā izdota ar VKKF atbalstu.