Ogres Vēstures un mākslas muzejs turpmāk neorganizēs savu apmeklētāju iecienītos ceļojumu stāstu vakarus, jo otrdien, 14. februārī, Ogres novada pašvaldība paziņoja muzejam, ka nesaskaņo pasākumu “Ceļotāju stāsti Ogres muzejā. Nepieradinātā Omāna”, kam bija jānotiek pēc divām dienām.
Ogres muzeju atkal skar piepešas izmaiņas darba plānošanā (1)
Kā iemesls šādam lēmumam tika minēts, ka ne laiks, kad noticis šis ceļojums, ne Omāna kā valsts neatbilst Muzeja nolikuma 6.4. punktā minētajai funkcijai. Tajā noteikts, ka viena no muzeja funkcijām ir “veikt sabiedrības izglītošanu par Ogres novada vēsturi un kultūru”.
Dažos no iepriekšējiem stāstu vakariem notikuši ceļotāju pieredzes stāstījumi par ekspedīciju uz Sibīriju, pārbraucienu no Varšavas līdz Tokijai. Secināms, ka “nelaimīgā kārts” kritusi tieši Omānai, kuras izvēle likusi pašvaldībai atgriezties pie Muzeja nolikuma 6.4. punkta ievērošanas un pasākumu nesaskaņot.
Par pasākuma norises izmaiņām savā “Facebook” lapā informējusi arī Ogres novada dome. Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības loceklis Kārlis Avotiņš pie šī ieraksta komentējis:
“Drīkst minēt - pašvaldība vairs nesaskaņo šo pasākumu, jo muzejs atteicās izstādīt Helmaņa drauga un Kremļa oligarha Avena traukus? Un kādēļ te nav norādīts, ka pasākums tiek pārcelts, jo pašvaldība pēkšņi paziņoja muzejam, ka nesaskaņo šo pasākumu, kaut gan tas iepriekš jau bija pat nopublicēts pašvaldības avīzē? Cilvēki jau nav muļķi, tāpat saprot, ka nu notiek izrēķināšanās...”
Muzejā ieplānotais pasākums vakar notika Ogres bibliotēkā. Praktiskus padomus, apmeklējot šo Arābijas pussalas valsti, sniedza Ogres novada Tūrisma attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja un ceļotāja Elīna Baltiņa.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) nonāca sabiedrības uzmanības centrā ar savu piepešo vēlmi Ogres muzejā izstādīt latviešu mākslinieku darbiem apdarināto porcelāna kolekciju no miljardiera Pjotra Avena privātkolekcijas. Lēmums tika pieņemts tik pēkšņi, ka muzejs saņēma rīkojumu apstādināt darbu pie izstādes iekārtošanas, kura bija iekļauta muzeja pasākumu plānā jau iepriekš.
Tā kā Avens, būdams Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināta persona, ir iekļauts ES sankciju sarakstā, kurš tika izveidots kā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pret šādas izstādes izrādīšanu iebilda gan Helmaņa partijas biedri, gan Ārlietu ministrija, un pēdējā brīdī izstāde tika atcelta. Reaģējot uz šo notikumu gaitu, domes priekšsēdētājs Ogres novada mājaslapā 1. februārī ievietoja savu pārspriedumu, kurā citstarp norāda:
“(..) Bet stāsts šoreiz ir nevis par miljardieri, bet gan par mums pašiem. Par mūsu divkosību, maziskumu, bailēm, nespēju vadīties no savām interesēm. Skumji smaidu, redzot, ka tie paši, kas skaļi postulēja mākslas atrautību no politikas un ideoloģijas, sašuta par Daugavpils “cenzūru” pret reliģiski aizskarošo darinājumu – krustā piestiprinātu dzimumlocekli, tagad ir gatavi, nepareizā īpašnieka dēļ, neļaut muzejam izstādīt 1925. –1940. gada latviešu mākslas darbus.
Tātad faktiski mēs vēršam sankcijas pret savu kultūrvēsturi! Padomju laikā Purvīša un Rozentāla gleznas bija PSRS īpašumā. Vai latviešu pašapziņa un kultūras identitāte būtu ieguvusi, ja tādēļ, ka gleznas ir padomju režīma īpašumā, tās būtu liegts apskatīt, zināt par tām? Vai latvju dainas, kuru apkopošana tika sākta cara valdīšanas laikā, ir mazāk mūsu šī iemesla dēļ?”
Eiropas Savienība Pjotru Avenu sankciju sarakstā iekļāva pērn, jo viņš aktīvi un finansiāli atbalstījis, kā arī guvis labumu no Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas politisko un ekonomisko destabilizāciju.