Jau ilgāku laiku notiek diskusija, ko darīt ar padomju laika pieminekļiem. Īpašu vētru sacēlis Rīgas domes Pieminekļu padomes lēmums atbalstīt sešu pilsētā esošu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu. Tika atbalstīts arī piedāvājums demontēt pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim. Rakstnieks Guntis Berelis šobrīd raksta romānu par Andreju Upīti un vienā teikumā pretrunīgi vērtēto dižgaru raksturo īsi: "Draņķis, bet labs cilvēks un izcils rakstnieks." Guntis Berelis KLIK pauž savas pārdomas ne tikai par Upīša, bet arī citu pieminekļu un kultūrzīmju gāšanu.

No vienas puses – rakstniecības ģēnijs, no otras – absolūts nelietis, no trešās – vienkārši labs cilvēks, kurš jaunākajiem un trūcīgākajiem spalvasbrāļiem ar prieku un vērienu Rakstnieku Savienības pagrabkrodziņā uzsauca galdu, kaut gan pats vairs šņabi nedzēra. Par šādām epizodēm man stāstīja dzejnieks Arvīds Skalbe, kurš jaunībā ļoti cienīja grādīgās dziras un pats pieredzēja šādus Upīša izgājienus.

Un, lūk, Upīša ideoloģiskās nelietības, sākot jau ar viņa iepīšanos Stučkas valdībā un beidzot ar braucienu uz Maskavu ar lūgumu uzņemt Latviju "brāļu saimē", tas nekas, ka viņš tur drīzāk bija statists un dekoratīva figūra, - tā visa ir pārāk daudz, nemaz nerunājot par Upīša, nepārspīlējot, baisajām izdarībām literatūras vēsturē, kur viņš pārspļāva pat Arvīdu Griguli, kas arī lieliski pieprata izmantot padomju varas piešķirtos amatus un pagodinājumus.