Izstāde ir tēlnieka Egona Peršēvica doktora studiju kulminējošais pasākums, kur lielākā daļa darbu tapuši praktiskās doktorantūras kontekstā. Mākslu viņš uztver kā zinātnes jomu, kas nodarbojas ar kultūras vērtību pārvērtēšanu, un paša radītās skulptūras ir viņa eksperimenti un zinātniskie traktāti.
Izstādē skatāmie darbi lielākoties ir veidoti kā publiskās telpas objekti, kas ar vieglu ironiju aktualizē tādus politiski dziļi lādētus jautājumus kā ekoloģiju, dzimumu vienlīdzību, dažādas formas diskrimināciju un brīvības ideju.
“Šīs skulptūras ir redzētas daudzviet Latvijas publiskajā telpā – te pie Māras dīķa Rīgā, te pie Ventas rumbas Kuldīgā, Baltijas jūrā pie Liepājas krastiem vai Brīvības alejā Rīgas centrā, kaut kur medijos šie darbi ir redzēti.
Un tad tie pēkšņi no vides, kurā tie ir plānoti atrasties ārtelpā, gandrīz visi sanāk šeit muzejā, sāk runāties savā starpā, sāk runāties ar mums, un veidojas atkal pilnīgi cits stāsts. Vienīgi lielais spoku zirgs no Rotko mākslas centra pagalma nav atbraucis pie mums – ceļš par tālu un varbūt arī griesti par zemu. Bet nu šis ir kaut kas īpašs. Es ārkārtīgi lepojos ar šo izstādi, es lepojos ar Egonu un viņa ļoti intensīvo ceļu mākslā,” atklājot izstādi, priekā dalījās Jūrmalas muzeja izstāžu kuratore Guna Kalnača.