***

jūs jautājat: vai esam pieraduši?

varbūt pie kā tāda

nekad nevarēs pierast

kamēr beidzamais dzīvais nav pārnācis mājās

un beidzamais mirušais nav apglabāts

(fragments no Hrihorija Semenčuka dzejoļa, atdzejojis Māris Salējs)

Autora dzejoļi būs novērtējami ceturtdien, 11. maijā, kad no plkst. 18 Jelgavas Kultūras namā savus darbus lasīs dzejnieki Magnus Sigurdsons (Magnús Sigurðsson), Mina Di (Ming Di), Sergejs Timofejevs, Ulrike Almuta Zandiga (Ulrike Almut Sandig), Monika Osrponga (Monika Aasprong), Sanna Karlstrema (Sanna Karlström). 

Hrihorijs Semenčuks ir dzejnieks, mūziķis un kultūras menedžeris. Dzimis 1991. gadā Hmeļnickā, Ukrainā. Kopš 2015. gada - nevalstiskās organizācijas “Mākslas padome "Dialogs"" direktors. Festivāla "Autoru lasīšanas mēnesis Ļvivā" direktors. Trīs dzejoļu grāmatu autors: “Iekšējais džihads” ("Внутрішній джихад", 2012), “MORE dzejoļi un dziesmas” ("MORE віршів і пісень", 2015), “Saskaņā ar oriģinālu” ("Люта справа", 2021). Daži dzejoļi publicēti vairāk nekā 15 dzejas antoloģijās. Muzikālo projektu “BRAT”, “LANDSCHAFT” un “DRUMТИАТР” līdzdibinātājs un dalībnieks. Mūsdienu ukraiņu dzejas antoloģijas “Vēstules no Ukrainas” («Letters from Ukraine» / «Листи з України», 2016, tulkojums poļu un angļu valodā) redaktors un Austrālijas un Ukrainas dzejas antoloģijas (AU\UA, 2012) līdzredaktors.

Katram no festivāla dalībniekiem uzdevām līdzīgu jautājumu sēriju. 

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Es ieteiktu domāt par gaidāmajiem dienas darbiem. Protams, ieteicama ir arī kafija, brokastis un uzmundrinošas fiziskas aktivitātes. Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad katrs ukrainis var būt pateicīgs par to, ka viņam ir iespēja pamosties un piedzīvot jaunu dienu. Karš ir iespaidojis mūsu attieksmi un ikdienas paradumus. Pat visparastākās ikdienas lietas mums šobrīd ir ļoti nozīmīgas un mēs maksājam augstu cenu par tām.

Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē Ukrainu šodien?

Es noteikti ņemtu līdzi kādu grāmatu, jo vēl aizvien daudzviet Ukrainas kultūra un vēsture ir jāatklāj. Protams, mums ir daudz kopīga ar latviešiem, bet grāmatas noder vienmēr. Ja jāizvēlas trīs lietas… Kas gan varētu būt labāks par vienu grāmatu? Trīs grāmatas.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Man dzejā nav robežu, jo dzeja vislabāk var atklāt pieredzes, traumas, pozitīvo un negatīvo, tā spēj dāvāt mieru un piedzīvot transformācijas. Visu šo sajūtu spektrs ir iekļaujams ikkatrā literārajā darbā. Tieši tāpēc es nevaru iedomāties tēmu par kuru nevarētu rakstīt. Literatūra sniedz iespēju runāt arī par ļoti sāpīgām un izteikti nepatīkamām lietām, tā ļauj provocēt lasītājus un izraisīt reakcijas.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Ar dzeju un literatūru – dzejniekiem Knutu Skujenieku, Uldi Bērziņu un Juri Kronbergu. Man ir laimējies savulaik viņus visus sastapt Ļvivā. Latvijas man saistās ar viņu darbiem, arī Aleksandra Čaka dzeju. Protams, Latvija ir arī Rīgas Melnais balzams – labākā dāvana ko paņemt līdzi mājupceļā. Mani ar Latviju saista arī raduraksti - Latvijā dzīvo manas vecmāmiņas radi. Mamma man ir stāstījusi par ciemošanos pie viņiem. Tas gan bija vēl padomju laikā.

Kāds ir tavs dzīves moto?

Pārfrāzējot ukraiņu dzejnieku Olehu Lihehu, pirms ir par vēlu – triecies ledus gabalā ar savu galvu!

Tavs novēlējums labai dienai...

Es novēlu mieru un iekšējo spēku dodoties uz jauniem sasniegumiem.

Ar festivāla "Page Break" izvērstāku programmu iespējams iepazīties šeit.