Baltbale 

Mana ģimene šeit ieradās marksisma tradīciju garā

Mana māte uzreiz piepildīja māju ar dekoratīviem rūķiem

un apsvēra plastmasas eglīšu priekšrocības un trūkumus,

it kā te slēptos visu problēmu sakne

Pa dienu mana māte centās tikt skaidrībā par patskaņu garumu,

it kā no viņas mutes plūstošās skaņas

spētu nomazgāt olīveļļu no viņas ādas

(fragments no dzejoļa, no zviedru valodas atdzejojis Arnis Mincenhofs)

Dzejniece, dramaturģe, literatūras kritiķe un tulkotāja Atēna Farohzāda (1983) dzimusi Teherānā. Viņas vecāki Zviedrijā ieradās, bēgot no Irānas – Irākas kara (1980-1988). Vairāku dzejas krājumu autore: “Baltbale” (Vitsvit, 2013), “Trado” (2016, kopdarbs ar rumāņu dzejnieci Svetlanu Carstenu) “Kustībā” (I rörelse, 2019), “Ēzeļa gadi” (Åsnans år, 2022). Dzejniece ieguvusi arī vairākas prestižas balvas, tostarp Kārinas Bojas (Karin Boye) literatūras balvu 2013. gadā un Lielo lasītāju balvu (Stora Läsarpriset) gadu vēlāk.

Debijas krājums “Baltbale” līdz šim ir pārtulkots piecpadsmit valodās, krājums ir arī dramatizēts; šī krājuma tulkojums latviešu valodā iekļauts arī PAGE BREAK dzejas festivāla programmā. Jau pats krājuma nosaukums paver plašas interpretācijas iespējas: pats baltākais baltums, baltā izbalēšana vai baltuma svīta. Galvenās krājumā aplūkotās tēmas – rasisms, emigranta iekļaušanās līdz šim svešā kultūrvidē, kara atstātie nospiedumi, atriebība un valoda. Liriskais “es” krājumā ir ģimenes pieredzes raidītājs, apsūdzamais un aizstāvamais vienlaikus; balta lapa, kurā tiek rakstīts ģimenes stāsts. 

Dzejas festivāla "Page Break" šīgada tēma ir "biofīlija" -  jēdziens, kas, akcentējot klimata izmaiņu ietekmi uz vidi un sabiedrību, apliecina, ka cilvēkiem ir iekšēja tieksme būt neatņemamai dabas sastāvdaļai. Ar šo tēmu Farohzādas dzejā sasaucas tādi motīvi kā mantojums, savu sakņu un identitātes - arī traumas - apzināšanās.

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Pavadīt laiku ar bērniem. Viņi lieliski spēj dabūt ārā no gultas, likt apģērbties un pagatavot brokastis. Turklāt viņi to spēj pat tad, ja mostos ar sajūtu, ka gan mana dzīve, gan sabiedrība dodas bezdibeņa virzienā, un viss, ko es vēlos, ir doties atpakaļ pie miera.

Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē Zviedriju šodien?

Fašismu, lai gan esmu pārliecināta, ka arī jums tas ir pietiekamā daudzumā. Sliktus laika apstākļus, jo tie ir patiess Zviedrijas zīmols. Mēbeles. Mums tiešām ir ļoti jaukas mēbeles.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Varbūt par brīnumainām un laimīgām monogāmām heteroseksuālām attiecībām? Man šķiet, ka visa cilvēces vēsture ir šī fenomena reklāmas kampaņa. Un aizvien nevienam tā īsti nepatīk.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Reiz biju Johana Sebastiana Baha mūzikas koncertā Rīgas Domā un nevarēju valdīt asaras. Juris Kronbergs – brīnišķīgs latviešu–zviedru dzejnieks un tulkotājs, kurš diemžēl pirms dažiem gadiem devās viņsaulē. Igaunija un Latvija – ar šīm valstīm man ir vienota asociācija.

Kāds ir tavs dzīves moto?

Rauj mēris jūsu dzimtas! (Merkucio no Šekspīra “Romeo un Džuljeta”)

Tavs novēlējums labai dienai...

Lai jums laba diena!

Ar festivāla "Page Break" izvērstāku programmu iespējams iepazīties šeit.