Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

"Rīta kafija ar dzejnieku". Mina Di no Ķīnas

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Jau rīt Jelgavā savu otro ceļojumu pie dažādu paaudžu klausītājiem sāks starptautiskais dzejas festivāls "Page Break". Dzejnieki no 12 pasaules valstīm tiksies radošajās stundās skolēniem, aicinās uz pavasarīgām pastaigām pilsētvidē un saistīs vārdu skanējumu kopā ar mūziku. Šorīt piedāvājam iepazīties ar ASV bāzētu ķīniešu dzejnieci Minu Di. 

Viena lapa

Debesīm uzdoti jautājumi krata

papeli vējā,

atbildes sadragā –

tūkstotis baltu lapu.

Tūkstotis nevainīgu mutu,

tūkstotis. Desmit tūkstoši baltu aizbildināšanos.

Es paceļu vienu, turu to cieši,

kā turēdama rokā visu koku.

Cjui Juaņs saka, lapa

nudien

var pateikt vairāk patiesības par koku,

nekā koks

var pateikt pats par sevi,

un tāngu tauta pat saka – lapa

var izstāstīt visa rudens

noslēpumu. Taču viss, ko es redzu,

ir viena lapa. Viss rudens,

viena lapa.

(No angļu valodas atdzejojis Jānis Elsbergs)

Mina Di ir ķīniešu izcelsmes dzejniece, kas rezidē Amerikas Savienotajās Valstīs. Radošās darbības laikā viņa izdevusi septiņus dzejoļu krājumus, savukārt kā tulkotāja piedalījusies četru dzejas izdevumu tapšanā, atdzejojot darbus no ķīniešu valodas angliski. Šo darbu klāstā ir 2015. gada izdevums - Liu Sja atdzeja “Empty Chairs–Poems by Liu Xia” (Tukšie krēsli. Liu Sja atdzeja), kas 2016. saņēmis “Poetry Foundation” labākā tulkojuma balvu ASV. Viņa tulkojusi sešus dzejas krājumus uz ķīniešu valodu, vairākkārt apbalvota Ķīnā kā labāko tulkojumu autore.

Viņa bijusi 2013. gada izdevuma “New Cathay–Contemporary Chinese Poetry” (Jaunā Ķīna - Laikmetīgā ķīnas dzeja) redaktore un viena no atdzejotājām, bet 2019. gadā piedalījās izdevuma “New Poetry from China 1917-2017” veidošanā. Līdztekus piedalījusies vēl septiņu dzejas antoloģiju sastādīšanā, kuru klāstā ir arī “Women Poets from China” un “Indigenous Poets from China” (Ķīnas iezemiešu dzejnieki). Mina Di savu dzīvi pavada starp Pekinu un Losandželosu, viņa vairākkārt organizējusi tulkošanas meistarklases Ķīnā. Viņas sasniegumu klāstā ir arī dalība organizācijas “Poetry International” Ķīnas interneta vietnes veidošanā, kā arī kuratora darbs, organizējot 2013. gada Ķīnas dzejas nakts pasākumu Roterdamā, Ķīnas dzejai veltīta dzejas festivāla rīkošana Berlīnē, Dienvidaustrumāzijas un Okeānijas dzejas pasākumu, Pasaules dzejas dienu 2012. gadā.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Doties pastaigā un klausīties nezināmas valodas skaņās, lai dotu enerģiju gan miesai, gan garam.

Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē ķīniešu kultūru?

Ķīnas tējas lapas, papīra vēdekli ar dzejoļiem uz tā, zīda lenti ar dzejoļiem.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Nav tādas tēmas, es rakstu par visu, ko vien varu iedomāties. Man nav tabu tēmu.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Vecrīga, latviešu tautasdziesmas un kokļu mūzika.

Kāds ir tavs dzīves moto?

Tie ik pa laikam mainās. Reiz mans moto bija – “dari, kā jūti”, vēl nesen – “esi radoša un drosmīga”, mans jaunākais moto – “rūpējies par apdraudētajām valodām”.

Tavs novēlējums labai dienai...

Redzi jaunas vietas, uzraksti jaunu dzejoli!

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Nepalaid garām!

Uz augšu