Viņa bijusi 2013. gada izdevuma “New Cathay–Contemporary Chinese Poetry” (Jaunā Ķīna - Laikmetīgā ķīnas dzeja) redaktore un viena no atdzejotājām, bet 2019. gadā piedalījās izdevuma “New Poetry from China 1917-2017” veidošanā. Līdztekus piedalījusies vēl septiņu dzejas antoloģiju sastādīšanā, kuru klāstā ir arī “Women Poets from China” un “Indigenous Poets from China” (Ķīnas iezemiešu dzejnieki). Mina Di savu dzīvi pavada starp Pekinu un Losandželosu, viņa vairākkārt organizējusi tulkošanas meistarklases Ķīnā. Viņas sasniegumu klāstā ir arī dalība organizācijas “Poetry International” Ķīnas interneta vietnes veidošanā, kā arī kuratora darbs, organizējot 2013. gada Ķīnas dzejas nakts pasākumu Roterdamā, Ķīnas dzejai veltīta dzejas festivāla rīkošana Berlīnē, Dienvidaustrumāzijas un Okeānijas dzejas pasākumu, Pasaules dzejas dienu 2012. gadā.
Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?
Doties pastaigā un klausīties nezināmas valodas skaņās, lai dotu enerģiju gan miesai, gan garam.
Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē ķīniešu kultūru?
Ķīnas tējas lapas, papīra vēdekli ar dzejoļiem uz tā, zīda lenti ar dzejoļiem.
Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?
Nav tādas tēmas, es rakstu par visu, ko vien varu iedomāties. Man nav tabu tēmu.
Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?
Vecrīga, latviešu tautasdziesmas un kokļu mūzika.
Kāds ir tavs dzīves moto?
Tie ik pa laikam mainās. Reiz mans moto bija – “dari, kā jūti”, vēl nesen – “esi radoša un drosmīga”, mans jaunākais moto – “rūpējies par apdraudētajām valodām”.
Tavs novēlējums labai dienai...
Redzi jaunas vietas, uzraksti jaunu dzejoli!