***

Ja vēlies ko parastu

mēs varam parunāt

kaut vai par lietus smaržu

vasaras dienā.

Katrā ziņā mēs

varam to sajust

kaut arī vien aptuveni.

Ne jau lietus smaržo

bet mitrais asfalts

gar ietvēm sastādītie koki

un zeme zem ietvēm

fasāžu cements

soliņu lakotais koks

un mūsu lietussargu lētais neilons.

Ne jau lietus bet viss kas ir samircis smaržo:

mēs – zem debesīm klajām.

(No spāņu valodas atdzejojis Edvīns Raups)

Mirjama Rejesa (Miriam Reyes) dzimusi Spānijas Galīsijas reģionā, kādu laiku pavadījusi Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā, kur studēja literatūru, līdztekus apgūstot arī spāņu filoloģiju Barselonas universitātē. Kopš 2001. gada autore izdevusi sešus dzejas krājumus, kas nesen apkopoti vienotā kolekcijā "Dīvains veids, kā būt dzīvam. Dzeja 2001-2021" (Extraña manera de estar viva. Poesía 2001-2021).

Rejesas darbi iekļauti nozīmīgās Spānijas un starptautiskās dzejas antoloģijās, no kurām jaunākā ir Lielbritānijā izdotā “Ten Contemporary Spanish Women Poets” (2020).

​Autore aktīvi piedalās dzejas lasījumos, apvienojot runāto vārdu ar video mākslu, mūziku un jauno tehnoloģiju izmantojumu. Šobrīd viņa dzīvo Barselonā.

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Zaļā tēja un laba lasāmviela.

Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē Spāniju šodien?

Spāņu valodu, spāņu dzejnieku darbus un daudz apskāvienu.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Dzejai nav robežu un aizliegto tēmu.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Vēsture, daba un arhitektūra.

Kāds ir tavs dzīves moto?

Matēriju un enerģiju nevar nedz radīt, nedz iznīcināt, tās var tikai transformēt.

Tavs novēlējums labai dienai...

Lai silda saules gaisma, lai mierīgs prāts!