Izstādē eksponētā Rīgas parku plānu kolekcija aptver laikposmu no 1880. līdz 1967. gadam un iezīmē dažādu pieeju realizēšanu – izcilais dārznieks un pilsētplānotājs Georgs Kūfalts (1853-1938) mīlēja ainavu parka skatu perspektīvas un lirisko atmosfēru, bet daiļdārznieks Andrejs Zeidaks (1874-1964) parkos projektēja taisnus celiņus steidzīgajiem pilsētniekiem un ieviesa bērnu laukumus. Padomju periodā tika cildināti vienkārši skvēri un tipveida dzīvojamo rajonu apzaļumošana.
Izstāde “No Arkādijas līdz Marsam” interpretē pilsētas parkus un zaļo zonu kā kultūras sastāvdaļu, kas prasa rūpes un vienlaicīgi pauž katras paaudzes pasaules redzējumu. Izstādes ieceri raksturo kuratore Anda Boluža:
“Parks nav tikai nenozīmīgs laika kavēklis, tas tiek uzturēts un pierāda sabiedrības vērtības. Vēl vairāk – parki un dārzi ir politisks, ideoloģijā balstīts lēmums. Turklāt tie tiek uztverti kā vietas nesteidzīgai atpūtai, taču patiesībā ir cieši saistīti ar protestu un cīņām.”
Izstādē ietverti materiāli, kas akcentē protestu klātbūtni parkos – 1905. gada dārznieku streika vēstule no Valsts Vēstures arhīva, fotogrāfa Ulda Brieža fotogrāfijas no protesta mītiņa Arkādijas parkā pret metro būvniecību, Vērmanes parka soliņš, kas nesankcionēti ticis pārkrāsots gan praida, gan Latvijas karoga krāsās. Cauri laikiem parādīts arī Uzvaras parks, sākot ar Georga Kūfalta zīmēto parka plānojumu 1908. gadā līdz pat Uzvaras pieminekļa jeb okupeļa demontāžas brīdim, ko video darbā fiksējis fotogrāfs Andrejs Strokins.
