10. augustā Rīgas pilsētvidē savu darbību oficiāli iesāks trešā Rīgas Starptautiskā Laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA3). Vairāk nekā puse no pamatizstādē apskatāmajiem darbiem būs jauni pasūtījumi, kas veidoti, reaģējot uz Rīgas unikālo fiziskās, sociālās un vēsturiskās telpas reljefu. Tomēr sociālajos tīklos ir izskanējuši vairāki pārmetumi saistībā ar RIBOCAs finansējuma avotiem, kādreizējo saistību ar uzņēmēju Pjotru Avenu un biennāles rīkotāju izvēli savu devīzi – “There Is an Elephant in the Room” (“Istabā ir zilonis”) - mājaslapā iekļaut arī krievu valodā.

“Notikumu straume plūst ātri un nikni. Tā izskan vārdu plūdos no skaļruņiem un politiķiem. Katru dienu viņi mums saka, ka mēs esam brīvi cilvēki, kas cīnās, lai aizstāvētu brīvību. Tā ir straume, kas debesīs uzvirpuļojusi jaunu lidotāju un liek viņam turpināt cirkulēt starp mākoņiem. Šeit lejā, ar jumtu, kas mūs sedz, un parocīgu gāzmasku, mūsu uzdevums ir caurdurt gāzes maisus un atklāt patiesības sēklas,” 1940. gadā publicētajā esejā “Pārdomas gaisa uzlidojuma laikā” rakstīja angļu rakstniece Virdžīnija Vulfa. Viņas frāzi, uzrakstītu ar krītu uz tāfeles, izmantojusi viena no RIBOCAs māksliniecēm, Nanna Abela (Nanna Abell) no Dānijas. Tas novērtējams biennāles nule izlaistajā grāmatā/katalogā.