Atzīmējot Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 150 gadu jubileju, RMM piedāvā apmeklētājiem pirmo un lielāko latviešu dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju "Dziesmusvētku telpa".

Izstāde veidota divos stāvos, kas saturiski un funkcionāli viens otru papildina. "Dziesmusvētku telpas" pirmā stāva saturu veido četri objekti - "Līgo karogs", interaktīvā dārgumu siena "Laika upe", kormūzikas klausīšanās krēsli un multimediāla instalācija "Lielākais koris pasaulē".

Ekspozīcijas tehniskā risinājuma pamatā ir vienota vadības un kontroles infrastruktūra, kurā integrēta sinhrona satura atskaņošana, ekspozīcijas apgaismojuma un gaismu akcentu kontrole. Ekspozīcijā vienlaicīgi darbojas 60 dažāda veida atskaņotāji, kuri sinhroni raida atšķirīga tipa saturu, tos nosūtot dažādām iekārtām.

Multimediālā instalācija "Lielākais koris pasaulē" veidots no četriem lieljaudas lāzera tipa projektoriem un 17 skandām. Projicējamās plaknes veidotas no 128 atsevišķiem dažāda izmēra ekrāniem, kur katram ekrānam pielāgots gan saturs, gan forma.

Instalāciju papildina interaktīvs risinājums ar sensoriem attēla un skaņas maiņai dažādās vietās 128 ekrānu režģī. Daudzbalsīgā kora 17 skandu sistēma veidota kā telpiskās skaņas sistēma, kurā katrā no skandām veidots atsevišķs skaņas celiņš un speciāls mikss. Instalācija "Laika upe" veidota no 13 bezšuvju LCD paneļiem, 12 skārienjūtīgiem ekrāniem un 15 klausāmklausulēm. Klausāmkrēsli aprīkoti ar skārienjūtīgām planšetēm.

Ekspozīcijas otrais stāvs atvēlēts "Dziesmusvētku telpas" izglītības programmai. Brīvpieejas grāmatu plauktā apskatāmie dziesmusvētku katalogi, novadu svētku grāmatas, izdevumi par personībām un kolektīviem dod iespēju izzināt un pētīt dziesmusvētku tradīcijas vēsturi Latvijā un pasaulē.

"Dziesmusvētku telpas" atklāšanā Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka "Kultūra ir Latvijas valsts pamatā. Latvijas valstij nav īpašas eksistences jēgas, ja tā nav latviešu nācijas valsts. Latviešu nācija veido latviešu kultūru".

Dziesmu svētki ir cieši sasaistīti ar Latvijas valsti, un tas ir atzīts arī Satversmē un Satversmes ievadā ir noteiktas valsts rūpes par kultūru, sacīja prezidents.

Vienlaikus prezidents norādīja, ka Dziesmu svētku tradīcija ir nesaraujami saistīta ar latviešu nācijas izaugsmi un, protams, ar Latvijas valsti.

Prezidents pateicās visiem tiem, kuri glabā šo Dziesmu svētku tradīciju, jo tradīcija dod mums pamatu rīkoties šodien un domāt par nākotni.

RMM direktore Iveta Ruskule norāda, ka ekspozīcijas atklāšana ir jauna nākotnes lappuse gan muzeja profesionālajā dzīvē, gan Latvijas un Baltijas kultūrtelpā. Ekspozīcija "Dziesmusvētku telpa" ir pirmā 21.gadsimtā atklātā RMM pastāvīgā ekspozīcija, tā ir pirmā Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītā ekspozīcija Latvijā un pasaulē.

Svinīgās "Dziesmusvētku telpas" atklāšanas ceremonijas laikā tika atvērts rakstnieka Māra Bērziņa stāstu krājums "Pastāsti par Dziesmusvētkiem", kurā apkopots 21 Dziesmusvētku dalībnieku stāsts, kas balstīts patiesos notikumos un radošā iztēlē. Šie stāsti ir iekļauti arī jaunās ekspozīcijas saturā.

Ekspozīcijas vadības, radošo un pētnieku komandu veido vadošā kuratore Iveta Ruskule, ekspozīcijas vadītāja un projekta vadītāja Iveta Grava, producente Ilona Matvejeva, pētnieces un mākslas ekspertes Ieva Ezeriete, Daiga Bondare, Rūta Līcīte, Inese Žune, Laura Švītiņa un Liega Piešiņa, scenogrāfe Anna Heinrihsone, arhitekts Austris Mailītis, tekstu autore Kristīne Želve, skaņu dizainers Sigvards Kļava, mūzikas redaktors Juris Vaivods, režisore Laura Groza, mākslinieks Ernests Kļaviņš, māksliniece Lote Vilma Vītiņa, cilvēkstāstu tekstu autors Bērziņš, mūziķis Jēkabs Nīmanis, videomākslinieks Roberts Rubīns un filmu studija "VFS Films", radošā apvienība "Kvadrifrons", tekstu redaktores Inga Žilinska, Lauma Malnace un Renāte Neimane, tulkotājas Brigita Stroda, Aija Abens, Inta Liepiņa un Marisa Gudrā, grafiskā dizainere Ivita Brūdere, ekspozīcijas grafiskā identitāte birojs "H2E".