Izstādes jēdzienisko segumu komentē tās kuratore, filozofe Laura Brokāne: “Mēs izstādes kontekstā domājam par tēlaino un metaforu valodu, kā mēs par šo tēmu varam runāt, tādējādi iegūstot nelielu distanci no tās. Lai apmeklētājs var droši sevi atpazīt caur šiem darbiem, kas neuzrunā viņu tieši, jautājot: “Kā tu jūties?”, “Vai tu jūties slikti?” vai “Kā tev palīdzēt”, bet veido tēlainu stāstu. No otras puses, man bija ļoti svarīgi saprast to tiešo vārdu krājumu, kā mēs par to runājam. Tāpēc kopīgi noformulējām, ka runājam par psihisko veselību, lai nesāktos peldēšana jēdzienos un maskēšana, ka mēs jau šajā brīdī runājam “tikai” par mentālo veselību un tas jau vēl “nav nekas traks”. Nevēlējāmies novilkt robežu, kura paskaidrotu: šeit mēs esam normāli, bet šeit – jau nenormāli.”