Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne sacīja, ka ir skaidri redzams, ka Baltijas valstīs Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir pieejams vismazākais finansējuma apmērs, un mediji šo iztrūkumu jūt ar katru gadu arvien vairāk.

Pēc Klapkalnes teiktā, lai arī pēdējos gados ir rastas iespējas tehnoloģiju un infrastruktūras uzlabojumiem, patlaban pieejamie resursi Latvijas Radio ir tālu no pietiekamiem.

"Finansējuma jautājums ir akūts un primārs, lai mēs varētu attīstīties kā sabiedriskie mediji turpmāk," uzsvēra Klapkalne, piebilstot, ka runa nav par attīstību un iespējām eksperimentēt, bet gan par pamata vajadzību nodrošināšanu.

Tāpat viņa pauda, ka bez skaidra finansējuma plāna apvienotajam sabiedriskajam medijam Latvijas Radio apvienošanās pasākumiem nepiekritīs.

"Atsiet abus procesus vienu no otra, proti, apvienošanos no finansējuma modeļa maiņas, mēs neesam gatavi," sacīja Klapkalne. Viņa pieļāva iespēju, ka medijus apvienot arī bez skaidra finansējuma būtu jēgpilni, tomēr Latvijas Radio šajā gadījumā saskata vairākus riskus un neskaidrības, piemēram, jautājumā par darbinieku atalgojumu vai raidījumu finansēšanu.

Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede atgādināja, ka patlaban vēl nav sniegts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem attiecībā uz inflācijas seku mazināšanu. Ja pozitīvs lēmums nenāks tuvākajā laikā, vislielākās sekas Latvijas Televīzija izjutīs šī gada otrajā pusē, ierobežojot gan satura daudzveidību, gan darbinieku atalgojumu, brīdināja valdes priekšsēdētājs.

Komentējot vispārējo finanšu situāciju, Priede sacīja, ka Latvijas Televīzija darbus plāno izrietoši no kompānijai pieejamiem finanšu resursiem. Lēmumu pieņemšanas procesā uzsvars tiek likts uz ekonomisko pamatotību.

"Mums principā ir jautājums par darbības nepārtrauktību," uzsvēra Priede, piebilstot, ka patlaban nav vietas sarunām par oriģinālsatura vairošanu vai inovācijām.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja piebilda, ka esošie produkti un pakalpojumi kļūst arvien dārgāki. Nereti finansējums jauniem projektiem vai tā brīža prioritātēm, piemēram, karadarbības Ukrainā atspoguļošanai, tiek ņemts uz citu raidījumu rēķina.

"Runāt par kaut kādu attīstību savādāk nevaram, jo mums visu laiku ir jāskatās, kam ņemsim nost," piebilda Klapkalne.

LETA jau vēstīja, ka, neskatoties uz finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) pausto, ka apvienotā sabiedriskā medija finansēšana, atvēlot tai 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nav iespējama, SEPLP un tās darba grupas vairākums rosina Saeimu apvienotā sabiedriskā mediju finansējumu piesaistīt IKP.

Jau ziņots, ka nepietiekamā finansējuma dēļ, kas varētu veicināt oriģinālā satura apjoma samazināšanu šī gada rudens sezonā, Latvijas Televīzijas arodbiedrība varētu rīkot darbinieku streiku.

Kā aģentūrai LETA pauda arodbiedrības vadītāja Agita Cāne-Ķīle, par konkrētām prasībām, laiku un citu sīkāku informāciju tiks lemts tuvākajā laikā likumā noteiktajā kārtībā.

LETA arī ziņoja, ka, lai mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi 2023.gadā, Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio plānots piešķirt 994 839 eiro, liecina Kultūras ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

Latvijas Radio plānots piešķirt 143 969 eiro, bet LTV - 850 870 eiro.

Tikmēr, lai segtu izdevumus par papildu satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā un informatīvās telpas drošības nodrošināšanai 2023.gadā, SEPLP plānots piešķirt 684 433 eiro

Tostarp Latvijas Televīzijai plānots piešķirt 529 695 eiro, bet Latvijas Radio - 154 738 eiro.