Tikai Vispārējo Dziesmu un Deju svētku laikā, līdz 10. jūlijam, izstādē būs eksponēta unikāla relikvija. Pirmo Vispārējo (toreiz – Vispārīgo) latviešu Dziedāšanas svētku “Līgo” karoga oriģināls, kas tiek glabāts muzeja krājumā.

Šogad aprit 150 gadi, kopš Rīgas Latviešu biedrība 1873. gadā Rīgā organizēja pirmos Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkus. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā glabājas Dziesmu svētku vēstures liecības, sākot jau no pirmajiem novadu dziesmu svētkiem Dikļos 1864. gadā līdz pat XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem Rīgā 2018. gadā.

Karogs ir simboliska, neatņemama Dziesmu un deju svētku sastāvdaļa. Katrs no izstādē eksponētajiem svētku karogiem ir ar īpašu, konkrētajam laikam aktuālu, iekodētu simbolisku vēstījumu.

Leģendārais “Līgo” karogs darināts 1873. gadā Vācijas pilsētā Leipcigā J. A. Hītela karaliskajā galma karogu darbnīcā pēc Rīgas Latviešu biedrības pasūtījuma. Par karogā attēloto motīvu stāsta RVKM Krājuma nodaļas vadītāja, veksiloloģijas krājuma glabātāja Anita Gailiša: “Līksmības, draudzības dieve Līgo, viņa ir kā moto Dziesmu svētkiem. Redzam priesteri baltās drānās, viņš stāv pie kupla ozola, te ir altāris, ozola zars viņam rokā, viņš upurē Līgas dievei, lai skan dziesmas. Lai latvieši vienojas dziesmā.”

Savukārt 1990. gadā tapis XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku karogs. Tie bija pirmie Dziesmu un Deju svētki pēc 4. maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas. Karoga idejas un zīmējuma autors mākslinieks Ilmārs Blumbergs skaidrojis tā simbolisko vēstījumu: “Emblēmas pamatā ir koks. Tas uzsvērts ar vertikālo, uz augšu ejošo līniju. Vertikālo dziesmai, mūzikai. Koka stumbrā – nacionālais karogs. Koks ar nocirstiem zariem un nocirstām saknēm nespējīgs augt. Kā pretstats tam mirušā koka saknēs un zaros saule. Un tā varbūt ir cerība, ka mirušais koks var vēlreiz atplaukt.” Katram karogam savs stāsts. Izstādē iepazīstam arī vairāku citu Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku karogus, to stāstus un veidotājus.

Izstādes ekspozīcija atspoguļo senu dziesmu svētku tradīciju – labāko koru un diriģentu apbalvošanu. Koriem dāvināti karoga piederumi – karoga uzgaļi, kas parasti bija veidoti kā sudrabā kaltas liras. Koriem tikuši pasniegti arī sudraba kausi un citi priekšmeti. Piemēram, kokle – Latvijas prezidenta Alberta Kvieša ceļojošā balva par labāko tautastērpu pasniegta VII un VIII vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rucavas korim, bet sudraba pūra lāde – ģenerāļa Jāņa Baloža balva Latvju dziesmu IX svētkos 1938. gadā pasniegta Dubultu draudzes korim.

Labākie diriģenti tikuši sveikti, saņemot kā dāvanu diriģentu zižļus. Piemēram, izstādē eksponēts zizlis, kuru 1888. gadā no Kroņa Bērzmuižas kora dāvanā saņēmis diriģents Kristaps Cīrulis.

Visu Dziesmu svētku neatņemama sastāvdaļa ir svētku dalībnieka krūšu nozīmes, kas darinātas no zelta, sudraba, baltmetāla. To nelielajā formā ietverta informācija par svētkiem. Izstādē eksponētas nozīmes no pirmajiem Vispārējiem (toreiz – Vispārīgajiem) latviešu Dziedāšanas svētkiem līdz pat mūsdienām. Īpaša ir virsdiriģenta Teodora Kalniņa (1890–1962) svētku nozīmju kolekcija, kas ietver gan vispārējos, gan novadu dziesmu svētkus, kuros mūziķis piedalījies no 1926. līdz 1940. gadam.

Zīmīgus vārdus teicis izcilais virsdiriģents Haralds Mednis (1906–2000): „Dziesma ir liels spēks, bez tās nevar iztikt ne tauta, ne laikmeti – tā ir cilvēka labākā daļa.” Kā apliecinājuma vārdi tautas gara spēkam Dziesmu svētkos skan 1899. gadā Jāzepa Vītola ar Ausekļa vārdiem komponētā “Gaismas pils”: “Tautas dēli uzminēja/ Sen aizmirstu svētumu:/ Gaismu sauca, Gaisma ausa!/ Augšām cēlās Gaismas pils!”

Izstādes “Dziesmu svētku relikvijas. 1873–2023” veidotāji: RVKM Krājuma nodaļas vadītāja, veksiloloģijas krājuma glabātāja Anita Gailiša, RVKM Numismātikas un dārgmetālu nodaļas vadītāja Inita Dzelme, māksliniece – Antra Augustinoviča.

Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku “Līgo” karogs (1873) tiks eksponēts no 30. jūnija līdz 10. jūlijam, izstāde apskatāma līdz 1. oktobrim.