Šogad svētkos piedalīsies 40 560 dalībnieki. Tas tikai nedaudz atpaliek no 2018.gada svētkiem, kuros tika uzstādīts līdzšinējais dalībnieku rekords.

2018.gadā Dziesmu un deju svētkos, kas bija veltīti Latvijas valsts simtgadei, piedalījās gandrīz 43 300 dalībnieku. Savukārt 2013.gada svētkos pirmo reizi kopējais dalībnieku skaits pārkāpa 40 000 robežu.

Jau otros svētkos pēc kārtas visvairāk dalībnieku būs Deju svētkos. Šogad piedalīsies 16 879 dejotāji no 695 kolektīviem. Tas ir mazāk nekā simtgades svētkos, kad piedalījās 18 150 dejotāji no 739 deju kolektīviem, bet ir vairāk nekā citos Deju svētkos.

Dziesmu svētku kopkora dalībnieku skaits būs trešais lielākais pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas - 15 870. Rekords tika uzstādīts 1990.gadā pirmajos Dziesmu svētkos pēc deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanas, kad kopkorī bija vairāk nekā 20 000 dziedātāju. Savukārt 2018.gadā Dziesmu svētkos piedalījās ap 16 500 dziedātāju.

Tomēr šogad ir palielinājies koru skaits, kas piedalās Dziesmu svētkos. 2018.gadā tie bija 429 kori, bet šogad būs 454 kori.

Tāpat šogad svētkos piedalīsies 2097 pūtēju orķestru mūziķi no 66 orķestriem un 5714 dalībnieki no 580 koklētāju ansambļiem, vokālajiem ansambļiem, tautas mūzikas kolektīviem, amatieru teātriem un citiem pašdarbības kolektīviem.

Īpaši plaši 2023.gada svētkos būs pārstāvēti ārvalstu kolektīvi. Kopumā piedalīsies 88 diasporas kolektīvi ar 2587 dalībniekiem. 2018.gadā piedalījās 84 diasporas kolektīvi ar 2411 dalībniekiem.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums," saka LNKC latviešu skatuviskās dejas eksperte Maruta Alpa, runājot par dalībnieku skaitu, kas šajos svētkos ir sasniegts, par spīti Covid-19 ierobežojumiem iepriekšējos gados, kas būtiski ietekmēja pašdarbības kolektīvu mēģinājumu un koncertēšanas iespējas.

Par to, ka uztraukumam par Dziesmu un Deju svētku dalībnieku skaitu bija nopietns pamats, liecina statistikas dati. 2021.gadā kā mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieki Latvijā bija reģistrēti vien 42 300 cilvēku. Tas ir pats mazākais skaits kopš 2003.gada, kopš šādi skaitļi vispār tiek apkopoti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt tas ir par 45% jeb teju uz pusi mazāk nekā 2018.gadā, kad notika iepriekšējie Dziesmu un deju svētki.

Tieši šī iemesla dēļ šo Dziesmu un deju svētku gatavošanās procesā pat pavīdēja doma, ka, iespējams, svētkus vajag pārcelt uz nākamo gadu, lai dotu ilgāku atkopšanās laiku pašdarbības kolektīviem. "Ja tā notiktu, tad gan būtu daudz grūtāk. Bet tagad svētki ir devuši papildu stimulu, un mēs redzam, ka dalībniekiem vēlēšanās dejot ir un acis mirdz," rezumē Alpa, piebilstot, ka šā gada svētki nāk īsti laikā, lai pēc pandēmijas tautas deju kustība atkal varētu uzplaukt.

Arī Dziesmu svētku virsdiriģents, viens no koru koncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" mākslinieciskajiem vadītājiem Kaspars Ādamsons saka, ka pandēmijas laikā bija bažas par koru turpmāko pastāvēšanu un to, vai koros nesamazināsies dalībnieku skaits.

"Ir redzams, ka ir izveidojušies arī jauni kori. Varbūt kāds kolektīvs arī nav izturējis pandēmijas laiku, bet to skaits pilnīgi noteikti nav mērāms desmitos. Kas attiecas uz dalībnieku skaitu, tad, iespējams, labvēlīgi ir sakritusi pandēmijas attālināšanās un Dziesmu svētku tuvošanās, kas vienmēr ir piesaistījusi papildu dalībniekus teju visos kolektīvos. Piemēram, es neatceros citus gadus, kad Rīgā būtu koris, kurā ir 100 dalībnieku. Arī citur ir kori, kuros ir vairāk nekā 80 vai 70 dziedātāju," stāsta diriģents.