Šogad tautastērpu skatei tika pieteikti četri tautastērpi korim; septiņi tautastērpi deju kolektīvam; četri tautastērpi etnogrāfiskajam vai folkloras ansamblim; četrdesmit trīs nokomplektētie tērpi; piecpadsmit individuālie tērpi un viens no iepriekšējām paaudzēm saglabātais tērps. Tātad, uz tautastērpu skati "Mēnesnīcā" sanākušajiem Hanzas peronā bija iespēja novērtēt vairāk nekā 100 tērpus.

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, etnoloģe Anete Karlsone saista tautastērpa un Dziesmu svētku tradīcijas ar šādu saiti: “Tautastērps ir speciāli veidots tautas vizuālās un kultūras identitātes simbols, kas veidojies kopā ar Dziesmu svētkiem. Lielā mērā pateicoties tieši Dziesmu svētkiem, mēs šodien pazīstam tautastērpu valkāšanas tradīciju. Veidojoties tautai, veidojoties nācijai, radās nepieciešamība pēc sava vizuālā tēla. Līdz ar to tautastērps ir mūsu kultūras mantojumā sakņots apģērbs, kuru velkam goda reizēs.”

Pēc svinīgās tērpu "atrādīšanas", kuru muzikāli papildināja koklētāja Laima Jansone un elektroniskās mūzikas meistars DJ Monsta, devos apraudzīt balvu un atzinību saņēmējas un saņēmējus.

Janta Jasjukeviča, 3. vieta nominācijā “Individuālais vai ģimenes nokomplektētais tautastērps”

Jantas tērps darināts pēc 11.–12. gadsimta, vēlīnā dzelzs laikmeta Salaspils novada Doles salas lībiešu – vampeniešu parauga. Vietvārda “Vampas” nosaukums radies no vārda vamp, kas latīņu, franču, somugru un lībiešu valodās nozīmē ievilinātāji, krāpēji, avantūristi. Šāda vārda izvēle apdzīvotas vietas apzīmēšanai varētu būt izskaidrojama ar to, ka Vampas atradās stratēģiski nozīmīgā vietā. Nosacīti – salas raga galā Daugavas krastā, no kuras bija viegli uzbrukt upes ceļotājiem, savukārt Vampeniešu kapulauki pētniekiem pazīstama kā Daugavas lībiešu apbedījumu vieta (datējama ar 10.–13. gadsimtu).