Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un nu tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu. Folkloras pētnieki secinājuši, ka tā radusies pie Daugavas līviem Vidzemē: lībiešu puisis ar laivu devies pie mīļotās uz Kurzemi, vēlēdamies precēt. Dziesma labi pazīstama arī Igaunijā un Dziesmu svētku virsdiriģenta Māra Sirmā vadībā tā izskanēja kā noslēdzošā programmas dziesma svinīgajam koncertam "Kopā augšup".
Dziesmu (pirmo pantu) pirmoreiz publicējis Rūjienas mācītājs Gustavs fon Bergmanis 1807. gadā. Dziesmas melodiju pirmoreiz publicējis Jānis Cimze 1872. gadā. Mūsdienās vispazīstamākā ir Andreja Jurjāna 1884. gadā veiktā dziesmas apdare četrbalsīgam a capella jauktajam korim.
1989. gadā Kanādas latviešu komponists Imants Ramiņš pēc Vankūveras kamerkora diriģenta lūguma sacerēja jaunu „Pūt, vējiņi!” apdari turnejai uz Baltijas valstīm. Pēc Ramiņa atmiņām, „kad kanādiešu koris Rīgā sāka to dziedāt, publika cēlās kājās, bet koristi brīnījās, nesaprazdami, kāpēc.” Šāds izbrīns Mežaparkā šovakar gan netika novērots!
