Šķiet, vesela paaudze uzaugusi ar grupas "A-Europa" mūziku - stāvot pie TV ekrāna ar matu lakas flakonu rokās un dejojot līdzi "Tuvumā tālumā", "Baltajām rozēm" vai "Jūrmalai". Arī grupas līderis Arturs Duboks bērnībā darījis tāpat - pirms mikrofona rokās un tūkstošu fanu pulcēšanas viņa sapnis par mūziku sākās ar matu lakas flakonu rokās.
TVNET GRUPAS tiešsaistes žurnāls "Klik" turpina raidījumu ciklu "Pop trips", kurā atskatāmies uz pagājušās divdesmitgades Latvijas populārākajiem hitiem, aicinot uz sarunu tā izpildītājus. Šajā reizē sarunājamies ar grupas "A-Europa" līderi Artūru Duboku. Sarunā izcēlām dziesmu "Tuvumā tālumā", kas joprojām ir ballīšu hits un pat ieņemt topu virsotnes straumēšanas platformās.
Duboks jau kopš agras bērnības zinājis, ka vēl kļūt par mūziķi - viss sācies Iļģuciema dzīvoklī, kad ar mammas matu lakas flakonu skraidījis pa istabu un dziedājis. Viņš arī ieguvis muzikālo izglītību un pirms "A-Europas" vētrainajiem panākumiem paspējis izbaudīt pirmo slavu grupā "Austrumeiropa", kurā uzstājās kopā ar toreizējo sievu Patrīcīju un citiem domubiedriem. Dziesmas "Tev" un "Hei, mazā!" komentārus neprasa, taču apvienība izbeidza savu darbību.
"Man gribējās to visu profesionāli darīt, bet puiši kaut kā ne sevišķi to visu nopietni uztvēra," saka Duboks.
Laiku starp "Austrumeiropu" un "A-Europu" viņš sauc par dīvainu - laikā, kad nebija naudas, viņš tāpat pamanījies noorganizēt Allas Pugačovas koncertu Rīgā. Tas gan prasījis no viņa visu, un kad šķita, ka vienīgais variants bija doties jūrā, viņš saņēmis zvanu no Jāņa Lamstera, ar kuru kopā arī tapa grupa ar tās pašreizējo nosaukumu.
Par liktenīgo zvanu un to, kāpēc abu ceļi tomēr šķirās, par to, kas ir grupas panākumu pamatā un vai pēc 20 gadu pauzes sagaidīsim arī trešo "A-Europas" albumu - skaties intervijā!