Vai pēc Deju svētkiem 8,3 tūkstoši dejotāju guļ brunčos kājas satinušas un 8,2 tūkstoši dejotāju cilā alus kausus, lai atgūtu pazaudētos kilogramus? Varbūt ir arī tādi, bet mūs interesē tie, kuri nemet plinti krūmos kā Kariņš un Staķis. Izrādās, daudzi Deju svētku dejotāji un tautas muzikanti dodas tālēs zilajās, kas netraucē tālajā Upītē atklāt Nemateriālās kultūras centru.
Dejotāji nemet plinti krūmos kā Staķis un Kariņš (2)
Dubaija vai Azoru salas? Varbūt Kosova?
Jā, turīgo un bagāto tūristu paradīze. Ko tur varētu sadarīt latviešu muzikanti un dejotāji? Vizināties ar kamieļiem var arī daudz lētākajā Turcijā un peldēties skaistā jūras ūdentiņā tepat Jūrmalā un Palangā. Nekā, izrādās, folkloras festivāli jau labu laiku migrējuši uz bagātākām pludmalēm un līdz ar to kļuvuši par turīgo un bagāto tūristu galamērķi. Vēl ir vietējie iedzīvotāji, kuri veido skatītāju pamatmasu, aplaudē ielu gājienu dalībniekiem un nes padzerties ko atspirdzinošu saulē pārkarsušajiem dejotājiem.
Māsas Kareles pieder pie tautas muzikantu visjaunākās paaudzes. Pirms gada viņas ar nedaudz vecākajiem tautas muzikantiem Oskaru Bērziņu un Katrīnu Dimantu brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem piespēlēt skatuves dejas entuziastiem no Latvijas Universitātes deju kopas “Pērle”. Egija Preisa nebrauca, jo viņai bija iespēja doties uz Brazīliju pie latviešiem un tur pavadīt ilgāku laiku, piedaloties dažādos diasporas notikumos, un nosvinēt arī Jāņus.