Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Āfrikas un Austrumeiropas attiecību vēsture mākslas festivālā "Survival Kit 14"

Par savu darbu stāsta māksliniece Evita Vasiļjeva: "Tirgus estētikas un savas intereses par laikmetīgo tēlniecību un arhitektūru iedvesmota, es nonācu pie plāna radīt vairākus absurda (utopiskās) arhitektūras modeļus, izmantojot augļus, olas un dārzeņus dažādās modulārās struktūrās."
Par savu darbu stāsta māksliniece Evita Vasiļjeva: "Tirgus estētikas un savas intereses par laikmetīgo tēlniecību un arhitektūru iedvesmota, es nonācu pie plāna radīt vairākus absurda (utopiskās) arhitektūras modeļus, izmantojot augļus, olas un dārzeņus dažādās modulārās struktūrās." Foto: Evita Vasiļjeva/LLMC

Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit" pirmo reizi tika rīkots 2009. gadā. Toreiz pasākums tika veidots kā reakcija uz valstī valdošo ekonomisko krīzi. Kopš tā laika katru gadu festivāls izvēlas kuratoru (vai kuratorus), kas rūpīgi atlasa pētāmās tēmas, aicinot māksliniekus no visas pasaules piedāvāt alternatīvus izdzīvošanas scenārijus.

Par festivāla norises vietu šogad izvēlēts Vidzemes tirgus. 19. gadsimta nogalē dibinātais tirgus (kuru savulaik rīdzinieki pazina kā Matīsa tirgu) daudzus gadu desmitus kalpojis ne vien kā tirdzniecības vieta, bet arī satikšanās, pieredzes un ideju apmaiņas telpa. Laika gaitā, mainoties tirgus pārvaldības formātiem un cilvēku iepirkšanās paradumiem, mainījās arī Vidzemes tirgus nozīme kā tirgotāju, tā pircēju acīs, un reiz modernais tirgus jau vairākus gadus gaida savu atdzimšanu.

Anna Ērenšteina. "Albānijas konference", fragments. Mākslinieces komentārs: "Es zināju, ka man ir gaidāma personālizstāde, bet arī to, ka nav nekā vērtīga, ko es varētu pateikt viena.[..] Tāpēc es uzaicināju četrus cilvēkus, kurus es ne pārāk labi pazinu un kas nepazina cits citu, ja neskaita īsus transkontinentālus Facetime zvanus, mēnesi padzīvot kopā vienā dzīvoklī Albānijā."
Anna Ērenšteina. "Albānijas konference", fragments. Mākslinieces komentārs: "Es zināju, ka man ir gaidāma personālizstāde, bet arī to, ka nav nekā vērtīga, ko es varētu pateikt viena.[..] Tāpēc es uzaicināju četrus cilvēkus, kurus es ne pārāk labi pazinu un kas nepazina cits citu, ja neskaita īsus transkontinentālus Facetime zvanus, mēnesi padzīvot kopā vienā dzīvoklī Albānijā." Foto: Publicitātes

Festivāla ietvaros no 7. septembra līdz 8. oktobrim Vidzemes tirgū notiks divas izstādes – centrālā ekspozīcija "Attāluma draudzības" Ingas Lāces un Alīsijas Nokas (Alicia Knock, Francija) mākslinieciskajā vadībā, kā arī iedvesmojošā projekta "Mākslinieks ir klātesošs" noslēguma izstāde, kurā tiks izstādīti darbi, ko septiņi Latvijas mākslinieki radījuši kopā ar skolēniem no visas Latvijas.

Politiķis Jenē Nēmets (mākslinieces Ilonas Nēmetas tēvs) un pavadošā delegācija, ierodoties uz ziedu izstādes "Flóra Bratislava" atklāšanu.
Politiķis Jenē Nēmets (mākslinieces Ilonas Nēmetas tēvs) un pavadošā delegācija, ierodoties uz ziedu izstādes "Flóra Bratislava" atklāšanu. Foto: Ilona Nemeth

Projektā "Mākslinieks ir klātesošs" darbojās Kristīne Brīniņa, Vika Eksta, Gundega Evelone, Anda Lāce, Artūrs Punte/Maksims Šenteļevs un Eva Vēvere; savukārt skolēni projektā piedalījās no Liepājas Katoļu pamatskolas, Aglonas vidusskolas, Bolderājas pamatskolas, Antūžu pamatskolas, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas un Strenču pamatskolas.

Šīgada festivāla devīze "Attāluma draudzības" atbalsosies arī 14. Kauņas mākslas biennālē, kas sāksies šajā piektdienā, 25. augustā, un par tās centrālo norises vietu izvēlēta bijusī Kauņas pasta ēka. Arī Kauņas biennāli šogad kūrē Inga Lāce un Alīsija Noka.

Žans Kampčuangs. Fragments no instalācijas “Ķidas”.
Žans Kampčuangs. Fragments no instalācijas “Ķidas”. Foto: Publicitātes foto

Kopumā abās izstādēs, kas notiks Vidzemes tirgū un Kauņas bijušajā pasta ēkā un kuras vieno devīze "Attāluma draudzības", piedalīsies vairāk nekā 40 mākslinieki, kuru darbība saistīta ar saiknēm starp Āfriku, Austrumeiropu un to diasporām.

Kuratores stāsta: “Izstādē abās valstīs mēs pētīsim dažādu Āfrikas un Austrumeiropas valstu attiecību vēsturi, kas ir daudz ciešāka nekā daudziem šķiet. Izstādes norises vietas nav izvēlētas nejauši – gan pasta nams Kauņā, gan tirgus ēka Rīgā ir vietas, kas kalpojušas gan informācijas un labumu apmaiņai, gan kopābūšanai.

Adēla Součkova. Instalācijas fragments. Mākslinieces komentārs: "Šajā instalācijā es apvienoju zīmēšanu uz dabiski krāsota tekstila ar klasīšu spēli. Abi paskaidro veidu, kā veidot saikni. Daudzās kultūrās klasītes tiek lektas no pirmā lauciņa – Zemes – uz pēdējo lauciņu – Debesīm. Par to var domāt kā rituālu žestu, kas bez ideoloģijas piedāvā atjaunot saikni ar pirmsduālo esamības stāvokli, kurā emocionālo un garīgo saikni starp ainavu un cilvēku netraucē ego, dzimuma un kultūras nosacījumi."
Adēla Součkova. Instalācijas fragments. Mākslinieces komentārs: "Šajā instalācijā es apvienoju zīmēšanu uz dabiski krāsota tekstila ar klasīšu spēli. Abi paskaidro veidu, kā veidot saikni. Daudzās kultūrās klasītes tiek lektas no pirmā lauciņa – Zemes – uz pēdējo lauciņu – Debesīm. Par to var domāt kā rituālu žestu, kas bez ideoloģijas piedāvā atjaunot saikni ar pirmsduālo esamības stāvokli, kurā emocionālo un garīgo saikni starp ainavu un cilvēku netraucē ego, dzimuma un kultūras nosacījumi." Foto: Publicitātes foto

Kā tirgus, tā pasta vēsture ir ne tikai lielu pilsētas vai valsts nozīmes institūciju vēsture. Tā atspoguļo un stāsta arī par to cilvēku pagātni, kuri tirgu un pastu apmeklēja un visplašākajā nozīmē izmantoja to sniegtās iespējas, un, izmantojot šīs “mikrovēstures”, mēs aicinām māksliniekus pētīt pagājušo laiku pēdas un radīt savu versiju par līdzāspastāvēšanu nākotnes perspektīvā.

Mēs esam pārliecinātas, ka ģeopolitiskās sadrumstalotības laikmetā, kurā dzīvojam, ir svarīgi censties veidot starptautiskas alianses, ko virza nevis varas attiecības, bet draudzība un sadarbība.” 

Iedvesmu Rīgas izstādei kuratores smēlušas starptautiskajās konferencēs un festivālos, kas Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs kalpoja kā ideoloģisks rīks, taču vienlaikus iesaistītajām studentu, mākslinieku un strādnieku kopienām nereti sniedza jaunas iespējas un perspektīvas, kā raudzīties uz pasauli.

“Aukstā kara laikā notikušās konferences, festivāli, sapulces un citi “mieram” un “draudzībai” veltītie pasākumi sociālistiskajās valstīs tika īstenoti stingrā ideoloģijas ietvarā. Vērtības, ko šodien, dzīvojot demokrātiskā sabiedrībā, ar šiem vārdiem saprotam mēs, šajos pasākumos nebija pārstāvētas,”

papildina Inga Lāce.

Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Mākslinieki izstādes "Attāluma draudzības" Rīgas daļā aicināti dekonstruēt pagātnes stāstus par studentu apmaiņas programmām un citām mazāk zināmām sociālisma ideoloģijas izplatīšanas metodēm, lai, iedvesmojoties no mikrovēsturēm, ko stāstīja un joprojām stāsta šo pasākumu dalībnieki, piedāvātu savu redzējumu, kā veidot patiesā solidaritātē balstītas starptautiskās draudzības nākotnē. Daudzu mākslinieku darbi Latvijā tiks izrādīti pirmo reizi.

Plašāka informācija par mākslas festivālu atrodama tā tīmekļa vietnē

Nepalaid garām!

Uz augšu