Klausītāko latviešu dziesmu topa visās trīs vietās ir “Singapūras Satīns” - pirmajā vietā dziesma “Degviela”, otrā ir “Labvakar”, kas ir sadarbība ar producentu Ricky Done Did It!, savukārt trešajā vietā ir 2022. gada hits “Uz Seen”, kurā dzirdam arī leģendāro deju mūzikas grupu “A - Europa”. Ar divām dziesmām topā ir arī Gacho/Mesa - ceturtajā vietā “Ko vairāk man vajag”, bet sestā klausītākā ir “25”. Savukārt dziesmu topu ar divām dziesmām noslēdz Msencis un Grandmasters Neons - “Es Jau Braucu” ir devītā, bet “Pie**** Seju” - desmitā klausītākā.

Latviešu albuma topa virsotnē ir Wiesulis un sangvn ar albumu “Fianchetto”, kam ar diviem albumiem seko Msencis un Grandmasters Neons - “ goda vards cetri” ir otrajā, bet “Godavārd5” trešajā vietā. Pēc Mežaparka koncerta ar albumu “M3SA” ceturtajā vietā ir MESA. “Singapūras Satīna” albums “Stonks” ir septītais klausītākais. Topu noslēdz atgriešanās - desmitajā vietā ar albumu “MIDWAVY” ir reperis $ourJ.

Apvienotā singlu topa virsotnē no trešās vietas pakāpusies Doja Cat ar dziesmu “Paint The Town Red”. Viņai otrajā vietā seko Pegija Gū ar dziesmu “(It Goes Like) Nanana - Edit”, bet trešais šajā nedēļā ir reperis gunna ar “fukumean”. No latviešiem ar divām dziesmām astotajā un devītajā vietā ierindojušies “Singapūras Satīns”.

Apvienotajā albumu topā klausītākais joprojām ir Trevisa Skota “UTOPIA”. Otrajā vietā ir Metro Boomin ar “HEROES & VILLAINS”, bet trešais ir Wiesuļa un sangvn albums “Fianchetto”. Arī apvienotajā topā ceturtajā un sestajā vietā ar diviem albumiem iekļuvuši Msencis un Grandmasters Neons. Septītais ir Mesas albums “M3SA”. Apvienotā topa jaunums ir PHARAOH ar albumu “PHREQUENCY”.

Kopsavilkumā var sacīt, ka 34. nedēļas topā esošās dziesmas un albumus vieno tas, ka tie primāri pārstāv izklaides nozari. Mūzikas straumētāju dotās iespējas atvieglo mūzikas izlases organizēšanu, lai ballītē nebūtu pēkšņi jāsēž klusumā.

Kā mūzikas formāta izvēle nosaka to, kāda ir mūzikas funkcija - to jautājām mūzikas kritiķim Jānim Žildem, kurš atbildēja sekojošo: “Pēdējos gados esmu novērojis vienu būtisku atšķirību mūzikas patērēšanas, uztveres un apzināšanas procesos dažādās vecuma grupās. Un šī atšķirība ir tieši saistīta ar to kādā formātā mūzika tiek baudīta.

Proti, ja kādreiz mēs teicām, ka - "šis singls vai albums man patīk, tas ir manā CD kolekcijā" jeb "plašu kolekcijā", tad šodien jaunieši, iepazīstot populārās mūzikas klasiku, jo katrs jau kādreiz pirmo reizi noklausās “The Beatles” vai “Radiohead”, saka - "šis singls ir manā pleilistē".

Ideja ir tieši tāda pati, taču mūzikas atrašanās vieta ir nevis plaukts, bet telefona aplikācija. Lieki piebilst, ka fiziskais nesējs veido ar tā īpašnieku attiecības - tie ir pieskārieni, bukleta šķirstīšana, dziesmu vārdu lasīšana, tā ir fiziskā nesēja rūpnīcas, tipogrāfijas smarža, savukārt mūsdienās šādu attiecību nav - mūzikas fails ir bezpersonisks ciparu veidojums.

Tiesa, pati dziesma jau skan tieši tāpat - to var pieslēgt pie skandām mājās, klausīties auto, taču tās vairs nav nopietnas attiecības, tas ir tikai pārejošs flirts.”