Ir 90. gadu vidus. Divi puiši, kuri no dīdžejiem kļuvuši par vienu no pieprasītākajām eirodeju mūzikas grupām, pieaicina dejotājus un apbraukā visu valsti, pulcējot klausītāju tūkstošus. Viņiem ir savs pavārs un mobilā virtuve, viņu dziesmas skan radio, bildes rotā žurnālu vākus un meitenes teju vai jūk prātā. Nē, nav runa par "Backstreet Boys", "Take That" vai "NSYNC"; runa ir par mūsu pašu "100. debiju", kuru var uzskatīt par šī žanra pamatlicējiem Latvijā.
TVNET GRUPAS tiešsaistes žurnāls "Klik" turpina raidījumu ciklu "Pop trips", kurā atskatāmies uz pagājušās divdesmitgades Latvijas populārākajiem hitiem, aicinot uz sarunu tā izpildītājus. Šajā reizē sarunājamies ar grupas "100. debija" līderi Agri Semēvicu. Sarunā izcēlām dziesmu "Man dimantu nav", kas turpina dzīvot un pat piedzīvo jaunu skanējumu.
Šogad "100. debijai" aprit 30 gadi. Toreiz to dibināja divi dīdžeji no Lielvārdes un Jumpravas - Agris Semēvics un Modris Skaistkalns. Pēc debijas albuma izdošanas grupai pievienojās dejotāji un drīz vien sekoja grandiozi panākumi. Pats Agris gan teic, ka ar puišu piesaistīšanu sev "iešāvuši kājā" - gluži vienkārši tāpēc, ka ar Modri palikuši otrajā plānā. Taču nav sliktuma bez labuma; pateicoties "100. debijai", radās arī puišu grupa "Mixeri", bet tas jau ir cits stāsts...
Par tādiem panākumiem, kādi bijuši "100. debijai", daudzi var tikai sapņot - koncerttūre ar privāto pavāru un mobilo virtuvi, dziesmu ierakstīšana Zviedrijā, gaismu šovs, un pirmdienas, kad atbrauc mājās, bet pat nezini, kur tērēt naudu, jo ir nopirkts gan paklājs, gan televizors.
"Mēs nekad līdz tam tā nebijām dzīvojuši, un tā mēs vairāk arī nekad nedzīvosim," secina Agris.