Raiņa tekstu mūslaiku redzējumā ietvērusi dramaturģe Justīne Kļava, izrādes scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, komponists Edgars Mākens. Gaismas Oskara Pauliņa pārziņā, kustību režiju veido Elīna Gediņa, bet par grimu atbild Aija Beata Rjabovska. 

Lomās: Raimonds Celms, Elizabete Skrastiņa, Egons Dombrovskis, Arturs Krūzkops, Uldis Siliņš, Matīss Budovskis, Līga Zeļģe, Evija Krūze, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Jana Ļisova, Mārtiņš Brūveris, Juris Lisners un Indra Burkovska. 

Izrādi kuplina arī mūziķu sastāvs: Jānis Porietis (trompete), Artūrs Bērziņš (trombons), Raitis Viļumovs (bungas), Rūdolfs Pēteris Rubenis (baritonsaksofons) un Emīls Dreiblats (elektroinstrumenti). 

Iestudējuma nolūku raksturo tās veidotāju uzdotie jautājumi: kāds ir mākslinieka uzdevums? Izklaidēt vai paust savu pilsonisko nostāju? Protestēt pret pasaules netaisnībām un iestāties par vājākajiem? Sniegt reliģisku pārdzīvojumu vai propagandēt ideoloģiskās pārliecības? Un, ja jā – tad kuras? Savas vai mākslas darba finansētāju? Kurā brīdī ziedojums kļūst par kukuli, sponsors par cenzoru, bet krogus dzērājs – par varoni?

Kamēr kāds vientuļš mākslinieks naivi tic savām spējām mainīt notikumu gaitu ar paša radītas dziesmas palīdzību, alkatības pārņemtajā velnu rijā jau sen viss ir izlemts viņa vietā. Tomēr jebkurai visatļautībai reiz pienāk gals.

Kā to apraksta literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs, “Spēlēju, dancoju” ir ideju drāma, kuras centrā ir jautājums par mākslinieka misiju un attiecībām ar tautu laikmeta griežu situācijā: 

"Darba uzrakstīšanā svarīgi bija gan kara laika pārdzīvojumi, kas veidoja tā tapšanas emocionālo fonu, gan jautājums par mākslinieka atbildību un iespējām ietekmēt vēstures gaitu."

Sižeta norises saistītas ar spēlmani Totu, cilvēku no tautas un – Raiņa izpratnē – ģeniālu mākslinieku, kurš līdz ar vairākiem citiem ķekatniekiem jeb dākiem ierodas kāzās un kuram iepatīkas jautrā un enerģiskā līgava Lelde. Kāzu norisē iejaucas neparedzēts notikums, līgavas pēkšņa un racionāli neizskaidrojama nāve, kas saistīta ar mirušā Kunga no Leldes simboliski izsūktām trim asins lāsēm. Lai Lelde varētu atgriezties dzīvē, Tots dodas viņu meklēt pazemes valstībā, kur satiekas gan ar Kungu, gan velniem.

Viņš izrāda apņēmību un atjautību, iztur visas grūtības un pārbaudījumus, un, tieši pateicoties Tota drosmei un apņēmībai, Lelde var atkal atgriezties zemnieku sētā. Tomēr viņa joprojām ir bez dzīvības, un, lai viņa atdzimtu, vajadzīgs Tota upuris, ziedojot Leldei trīs asins lāses un tādējādi pašam ejot nāvē.

Izrāžu datumi un biļešu iegāde: Nacionālā teātra tīmekļa vietnē.