Gleznotājs, pedagogs Vladimirs Kozins dzima 1922. gada 17. septembrī Gomeļas guberņā (šobrīd Brjanskas apgabals), Starodubas rajona Ļevenkas sādžā, Krievijā. Kozinu ģimenei pārceļoties uz Bežicas pilsētu Brjanskas apgabalā, Vladimiram Kozinam bija iespēja apmeklēt Bežicas Pionieru pils veidošanas pulciņu, kuru tolaik vadīja krievijas vāciete Zinaida Meijere. Pulciņā pasniedzējas vadībā tika veidotas žanriskas figūriņas, kas tika eksponētas TSSI (Tautas saimniecības sasniegumu izstāde), Maskavā, un tas Vladimiram Kozinam deva pārliecību turpināt iegūt mākslas izglītību.

Pirmo māksliniecisko izglītību viņš ieguva Vitebskas Mākslas vidusskolas Glezniecības nodaļā (tag. Baltkrievijas Republika; mācījies no 1937.-1941.g.) pie mākslas pedagogiem, gleznotājiem – portretu un monumentālo darbu autora, baltkrieva Ivana Ahremčuka (1903-1971), figurālo kompozīciju gleznotāja, ebreja Hanana Gutermana (1909-1942) u.c. Līdzās Vladimiram Kozinam skolā mācījās nākamais Latvijas gleznotājs Aleksandrs Toropins (1924-1960).

Vladimirs Kozins piedalījās Otrajā pasaules karā un pēc dienesta PSRS bruņotajos spēkos iekļāvās Latvijas kultūrā. 1945. gadā Vladimirs Kozins iestājās Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālas mākslas nodaļa, Glezniecības apakšnozare).

Vladimira Kozina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Atvadīšanās no gleznotāja, pedagoga Vladimira Kozina notiks 4. oktobrī plkst. 12.00, Rīgas II Meža kapu kapličā.