1947. gadā, pārejot uz krāsu laukumu glezniecību, abstraktā ekspresionisma pamatlicējs Marks Rotko (1903–1970) atteicās piešķirt saviem mākslas darbiem nosaukumus. Lai nošķirtu darbus citu no cita, viņš tos apzīmēja ar kārtas skaitli vai krāsām, kas dominēja jaunradītajā mākslas darbā. 

“Klusums ir tik precīzs,” viņš sacīja, baidīdamies, ka vārdi ietekmēs skatītāja prātu un iztēli. Nosaukums, pēc mākslinieka domām, ierobežotu mākslas darba uztveri un kavētu skatītāja domas un interpretācijas brīvību.

Rotko muzeja krājuma izstādes “Nr. 2 [Bez nosaukuma]” koncepts tuvinās Marka Rotko mākslinieciskās filozofijas pamatiem – atsakoties no konkrētām formām un simboliskiem apzīmējumiem, galveno nozīmi piešķirot krāsai un tās ietekmei uz cilvēka garīgo pasauli.

Krājuma izstādei izvēlēti mākslas darbi, kas atklāj pelēkās krāsas daudzās noskaņas Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbos. Krāsas izvēle nav nejauša arī tādēļ, ka pēdējā dzīves gadā Marks Rotko radīja divas gleznu sērijas – “Brūns uz pelēka” (akrils uz papīra) un “Melns uz pelēka” (akrils uz audekla), pētot pelēkās krāsas toņus un konfigurācijas.

Tā dēvētais “tumšais periods” ir noslēdzošais mākslinieka radošajos meklējumos. Smagā slimība un konfrontācija ar nāvi no jauna piešķīra viņa darbiem cīņas dimensiju un emocionālu dziļumu, kā arī deva iespēju pēdējam mākslinieciskajam solim uz priekšu – Nezināmajā.

“Nr. 2 [Bez nosaukuma]” ir otrā pastāvīgā, Rotko muzeja krājuma kolekcijās balstītā ekspozīcija, kas tiek rādīta mākslas un kultūras institūcijā tai tik nozīmīgā laikā. Nosaukuma maiņa un valsts akreditēta muzeja statusa iegūšana apliecina Daugavpils Marka Rotko mākslas centra līdzšinējās sekmīgās darbības tālāku attīstību.

Desmit gados uzkrātā pieredze, lokāli un starptautiski izvērstais sadarbības tīklojums un apjomīga, dažādos mākslas medijos balstīta mākslas krājuma izveide ir drošs pamats jaunam, daudzveidīgās sadarbības formās sakņotam izaugsmes posmam.

Krājuma izstāde apmeklētājiem būs pieejama līdz pat 2026. gadam.