Ejot melnajā pirtī (angliskais apzīmējums smoke sauna, igauniski savvusanna; tātad arī – dūmu pirtī), filmas varones dalās intīmām grēksūdzēm līdzīgos stāstos par attiecībām ar savu ķermeni un seksualitāti, bērnu laišanu pasaulē un neietekmējamo, neizpausto un pārlaicīgi skaisto. Pirts pārtop par pāris kvadrātmetru plašu svētnīcu, kurā tiek iedzīvināts drošs patvērums – tas viņas nodala no ārpasaules, vienlaikus sildot klusinātā tuvībā un kopābūšanas priekā.

Filmas režisore Anna Hints dzimusi 1982. gadā Tartu. 2000. gadā absolvējusi Vīdemaņa vidusskolu Hāpsalu, studējusi salīdzinošo literatūrzinātni un folkloristiku Tartu Universitātē, apguvusi fotomākslu Tartu Mākslas koledžā. 2013.gadā sākusi studēt Tallinas Universitātes Kino un mediju skolā, kur ieguva maģistra grādu kinorežijā. Kopš 2015. gada Anna ir Igaunijas Kinematogrāfistu savienības, Igaunijas Rakstnieku savienības un Igaunijas Audiovizuālās asociācijas biedre.

Mana saruna ar Annu par filmas vēstījumu un atstāto iespaidu uz skatītājiem notiek ar e-pasta starpniecību, viņai pārceļojot no Grieķijas uz Angliju un visbeidzot uz Skotiju. Filmas "Melnās pirts māsība" klātbūtne dažādos festivālos un industrijas pasākumos vēl arvien ir ļoti pieprasīta – kā nekā Sandensas kinofestivālā ASV tā šogad ieguva Labākās režisores balvu kategorijā "Pasaules dokumentālais kino".

Kādi jūsu pagātnes notikumi pakāpeniski izveidoja jūsos nepieciešamību paust savas domas un pasaules redzējumu ar kino palīdzību?

Filmu “Melnās pirts māsība” esmu veidojusi, daudz domājot un ieklausoties savās saknēs. Manas dzimtas saknes ir Igaunijas dienvidaustrumos, kurus raksturo specifiskās Veru un Setomā apgabaliem raksturīgās tradīcijas, no kurām vispazīstamākā ir tieši melnā pirts. Šī tradīcija vēl arvien tiek aktīvi praktizēta un ir iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

Melnā pirts ir vieta, kurā sievietes dzemdēja, apmazgāja mirušos un nodarbojās ar ārstniecību. Mana vecmāmiņa no Veru apkaimes man bija gluži kā mātes vietā – viņa man iemācīja daudz par priekšteču atstāto mantojumu, iemācīja dziedāt senās dziesmas un arī šo to par melnās pirts pārveidojošo spēku.