Nikolaja Stūra dzīves ceļojums un mākslinieciskie motīvi dziļi savijušies ar Latvijas jaunāko laiku vēsturi. Mākslinieka darbi piedāvā tiešu ieskatu notikumos, kas veidojuši mūsu valsts vēsturi. “Latvijas Naivās mākslas muzejā” glabājas vairāki Nikolaja Stūra darbi kā “Timsēni”, “Vorkutas ogļrači streiko” un citi, tomēr visievērojamākā glezna ir triptihs "Tēva piemiņai", kas arī būs skatāma AB dambja teritorijā kā vides mākslas ekspozīcija.

Nikolajs Stūris dzimis 1908. gadā Krapē un jaunību pavadījis, mācoties un strādājot Jumpravas pagasta tuvumā, kur atradās mākslinieka ģimenes mājas “Timsēni”. Pēc mācībām Smiltenes lauksaimniecības skolā strādājis Lēdmanes pienotavā, līdz 22 gadu vecumā iesaukts obligātajā karadienestā.

Armijas dzīve jaunajam vīrietim iepatikās, un viņš turpināja militāro karjeru, līdz 1940. gadā pēc PSRS okupācijas tika atvaļināts kā leitnants. Aptuveni pēc gada, kas pavadīts Rīgā, strādājot gadījuma darbus, Nikolaju mobilizēja vācu bruņotajos spēkos, un Otro pasaules karu viņš pavadīja kā sapieris. 1945. gadā no Kurzemes katla viņš tika aizvests gūstā uz filtrācijas nometni Vorkutā, kur strādāja par ogļraci.

Nikolajs Stūris Latvijā atgriezās 1946. gadā un kopš tā laika dzīvoja Strenčos, audzināja divas meitas un strādāja dažādos amatos Strenču Mežrūpniecības saimniecībā. 1975. gadā Nikolajs sāka strādāt Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā par sanitāru, kas bija viņa darbs līdz pat aiziešanai pensijā.

Kā to izpētījusi Valmieras novada pašvaldības speciāliste Ginta Gailīte, Nikolajs Stūris labprāt zīmēja jau skolas gados, taču māksla viņam kļuva par īstu aizraušanos armijas laikā. Nikolajs sadraudzējās ar Rīgas leģendu – baskāji Voldemāru Irbi un fascinēts sekoja māksliniekam, vēroja un mācījās.

Arī armijā Stūra padoto vidū bija mākslinieki — Leonīds Āriņš, Eduards Masaļskis un Oļģerts Saldavs, kas labprāt dalījās savās zināšanās un prasmēs. Ar šo draugu palīdzību viņš gatavojās stāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Ja nebūtu iztraucējusi okupācija un Otrais pasaules karš, ļoti ticams, ka viņš būtu ieguvis augstāko mākslinieka izglītību un viņa darbi netiktu izstādīti Latvijas Naivās mākslas muzejā.

Nikolajs Stūris miris 1996. gada 30. oktobrī un apglabāts Strenču pilsētas kapos.

Latvijas Naivās mākslas muzeja ekspozīcijā “Par spīti visam”, kas tika atklāta pērnā gada novembrī, skatāmi arī Arnolda Skrastiņa, Vijas Vētras, Žaņa Bulava, Mihaila Ramusa un Edgara Krīgera darbi.

Ekspozīcijas pamatu viedo 5 vidē izvietoti stendi, kas kalpo par ieejas durvīm katra autora radošajā darbībā. Durvju atslēga ir QR kods, kuru noskenējot viedtālrunī, apmeklētājiem ir pieejams audio gida stāstījums un papildus vizuālais materiāls no Latvijas Naivās mākslas muzeja krājuma.

Ceturtdien, 26. oktobrī plkst. 17:00 apmeklētāji aicināti pievienoties uz “Latvijas Naivās mākslas muzeja” direktora un izstādes kuratora Dzintara Zilgalvja vadīto tūri, savukārt no plkst. 18:00 līdz 22:00 “Mākslas centrs NOASS” būs atvērts galeriju vakara “Riga Last Thursdays” apmeklētājiem.

Izstāde būs skatāma jebkurā diennakts laikā uz AB dambja, to finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, kā arī Rīgas dome.