Krišjāņa Barona zinātniskā konference šogad veltīta horeogrāfa Harija Sūnas simtgadei

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Krišjānis un Dārta Baroni kopā ar dēla ģimeni Rīgā, 1909. gads. Foto: Jānis Rieksts.
Krišjānis un Dārta Baroni kopā ar dēla ģimeni Rīgā, 1909. gads. Foto: Jānis Rieksts. Foto: Memoriālo muzeju apvienība

Šogad Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves organizētā ikgadējā Krišjāņa Barona zinātniskā konference veltīta horeogrāfa un dejas pētnieka Harija Sūnas (1923-1999) simtgadei. Harijs Sūna bija viens no ražīgākajiem un vispusīgākajiem dejas pētniekiem Latvijā, pats būdams arī horeogrāfs un deju skolotājs.

Harijs Sūna izstrādājis anketēšanas metodi, lai no teicējiem pierakstītu ziņas par horeogrāfisko folkloru, izveidojis dejas un kustību pieraksta sistēmu, kā arī pētījis dejas vēsturi. Lai aktualizētu Sūnas devumu un darbības lauku, kas aptver dažādus skatījumus uz deju, kustību un arī cilvēka ķermeni, proti, etnohoreoloģijas nozari Latvijā, šī gada konferencei izvēlēta tēma “Kustība un deja”. Konference norisinās otrdien, 31. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Konferences programma izpētāma pievienotajā saitē

Šogad aprit 100 gadi kopš Krišjāņa Barona (1835-1923) došanās mūžībā. Folklorists, publicists, rakstnieks dēvēts arī par Dainu Tēvu. Viņš uzskatāms par vienu no izcilākajiem latviešu folkloristiem un kultūras personībām. Jaunlatviešu kustības pārstāvis, laikraksta "Pēterburgas Avīzes" dibinātājs un tā faktiskais redaktors.

Krišjānis Barons ar vedeklu Līnu. 20. gs. 20. gadi. Foto: Mārtiņš Lapiņš.
Krišjānis Barons ar vedeklu Līnu. 20. gs. 20. gadi. Foto: Mārtiņš Lapiņš. Foto: Memoriālo muzeju apvienība

 Publicējis sava laika jaunākās zinātniskās atziņas, kā arī dzejoļus un stāstus. Sastādījis bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem" (1868). Fundamentāla nozīme latviešu kultūrā un folkloristikā ir viņa latviešu tautasdziesmu vākšanas, kārtošanas un rediģēšanas darbam, kas apkopotas un izdotas sešos sējumos "Latvju dainas" (1894–1915).

Foto: Ivars Bukovskis

Lai pieminētu šo gadadienu, kā arī "Latvju dainu" 2. sējuma iznākšanas simtgadi un tieši tādu pašu gadu skaitu, kopš Rīgā ir folklorista vārdā nosaukta iela, Krišjāņa Barona muzeja darbinieki aizvadītajās brīvdienās kopā ar Baronu dzimtas pārstāvjiem un tautas tradīciju kopu "Budēļi" apciemoja Struteles baznīcu, kurā pēc piedzimšanas Struteles muižā Dainu tēvs kristīts.  

Foto: Ivars Bukovskis

Sanktpēterburgā, strādājot laikrakstā "Pēterburgas Avīzes", Krišjānis Barons iepazinās ar savu sievu Dārtu (dzimusi Rudzīte; 1838-1914). Laulībā dzimuši trīs dēli un meita Anna, kura sešu gadu vecumā slimības dēļ pāragri aizgāja mūžībā, savukārt divi no dēliem miruši jau pēc dzemdībām. Dēls Kārlis Barons (1865-1944), kuram laulībā ar Līnu Baronu (1872-1932) dzimuši bērni – Biruta (1898–1980), Kārlis (1900-1919), Paulis (1901-1981), Lidija (1904-1987).

Struteles baznīca Tukuma novada Jaunpils pagastā
Struteles baznīca Tukuma novada Jaunpils pagastā Foto: Ivars Bukovskis
KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu