Tāds ir garīgais skolotājs un sabiedriskais aktīvists Rāmdass, kurš ieņem nozīmīgu vietu starp tām 20. gadsimta personībām, kas palīdzējušas miljoniem cilvēku domāt par dzīves jēgu.

Apgāds “Lietusdārzs” laidis klajā Rāmdasa grāmatu “Joprojām šeit” (Still Here). Latviešu lasītājam jau labi pazīstama viņa grāmata “Atveries mīlestībā” par autora ceļojumiem uz Indiju, tikšanos ar guru Maharadžī, viņa paveiktajiem brīnumiem un bezgalīgo mīlestību, kas vada tālākā gara attīstībā.

Visi Rāmdasa darbi ir cieši saistīti ar autora paša piedzīvoto un pārdzīvoto.

20. gadsimta 60. gados Rāmdass (Ram Dass, 1931-2019, īstajā vārdā Ričards Alperts), pameta pasniedzēja darbu Hārvardas universitātē un uzsāka jaunu garīgo ceļu. Rāmdasam izdevās garīgos meklējumus apvienot ar sociālo darbu un palīdzēt cilvēkiem dažādās pasaules vietās. Viņš bija Hanumāna un Sevas fondu līdzdibinātājs, strādāja ar vides aizsardzības organizācijām, veidoja sociāli apzināta biznesa kopienu un palīdzēja cilvēkiem, kuri tuvojās nāves slieksnim.

Jau garīgo meklējumu sākumā Rāmdass pamanīja, ka Rietumu sabiedrībā valda bailes no nāves, kas izraisa nemitīgas ciešanas. Indijā atklājis citu attieksmi pret nāvi un dvēseles nemirstību, viņš centās ar to iepazīstināt arī pārējo pasauli un izveidoja “Aiziešanas projektu”. Rāmdass daudz laika pavadīja kopā ar mirstošiem cilvēkiem un palīdzēja viņiem, daloties savās zināšanās par citiem apziņas līmeņiem.

Rāmdasa paša pieredze ar smagu slimību mainīja viņa ikdienu un darbības formu, taču turpināja pilnveidot viņa uztveri par dzīvi un nāvi.

Šajā grāmatā domātājs vēsta par cilvēka esību, kurā sava vieta ir nāvei, vecumam un ciešanām. Rāmdass to dara ar drosmi, humoru, mīlestību un dziļu gudrību. Autors pievēršas novecošanas jautājumiem, kuri daudziem šķiet nepatīkami un biedējoši. Izrādās, atklāta to pārrunāšana sniedz atvieglojumu un mieru. Rāmdass māca pieņemt pārmaiņas, kas skar fizisko ķermeni, prātu, dzīvesveidu un daudz ko citu, atklājot, cik būtiski ir mainīt savu attieksmi pret norisēm, kuras ir cilvēka mūža daļa.

“Mana interese par novecošanu radās no personīgās pieredzes – es kļuvu vecāks, tāpat kā pārējā pēckara paaudze, kas strauji tuvojās piecdesmit gadu vecumam. Rietumu kultūrā, kas ir pārņemta ar jaunības kultu, novecošana ir bezgalīgu ciešanu avots, un es vēlējos to novērst, tādēļ nolēmu pievērsties apzinātas novecošanas semināriem un uzrakstīt šo grāmatu,”

skaidro domātājs un sabiedriskais aktīvists Rāmdass.